Dziesmu un Deju svētkus gaidot

Dziesmu un Deju svētki ir katra Latvijas iedzīvotāja prieks un lepnums, kā arī katra valsts ciemiņa iespēja redzēt un piedzīvot ko unikālu. Ar tiem lepojamies mēs paši – iedzīvotāji un dalībnieki, ar tiem lepojas arī Latvijas valsts. Latvijas Republikas Kultūras ministrija šī gada svētkus atzīst kā priekšvēstnesi Latvijas neatkarības simtgadei, sakot, ka Latvijas kā nacionālas valsts izaugsmes ceļā 2013. gada svētkiem būs īpaša loma – tie ieskandinās Latvijas ceļu uz tās neatkarības simtgades svinībām 2018. gadā, kad nozīmīgo svētku gaisotnē notiks nākamie Dziesmu un deju svētki.

Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā ir nepārtraukts radošā darba process, kurā sadarbojas tautas mākslas kolektīvi, profesionālie mākslinieki un tradicionālās kultūras lietpratēji. Atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas – Latvijā Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki gadu gaitā ir kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras un nācijas identitātes svinībām. Šo svētku laikā gan katrs Latvijas novads, gan katrs mākslas žanrs demonstrē savus sasniegumus.

Gatavojoties XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, jau aizvadītas svarīgākās deju skates. Trīs dienu garumā izstāžu centrā Ķīpsalā notika dažādu grupu deju skates, kā kulmināciju atstājot A grupas kolektīvus, kas šoreiz no visas Latvijas bija sabraukuši uz Rīgu, lai mērotos spēkiem par labākajām vietām.

32 deju kolektīvi svētku noskaņās veltīja visu svētdienu, lai jau no deviņiem rītā kāptu uz skatuves. Katram kolektīvam bija divas obligātās dejas un viena izvēles. No maksimālajiem 65 punktiem pirmo vietu ar 64,9 punktiem ieguva Latvijas Universitātes biedrības Juventus Tautas deju ansamblis Dancis (mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis). Otrā vietā Tautas mākslas centra Mazā ģilde Deju ansamblim Daiļrade (mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne) ar 64,5 punktiem. Pirmo trijnieku noslēdza Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas Ave sol Tautas deju ansamblis Teiksma (mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis) ar 64,1 punktu.

Interesanti, ka viens no deju lieluzveduma Tēvu laipas mākslinieciskajiem vadītājiem – Jānis Purviņš ar savu tautas deju ansambli Līgo šogad A grupu skatē ierindojās vien 8. vietā, lai gan deju lieluzvedumā ir vairākas šī paša horeogrāfa dejas. Kā noteica paši skates dalībnieki, tad izskatījās, ka kolektīvi, kuriem mākslinieciskie vadītāji ir arī Deju svētku virsvadītāji, esot „atnākuši atdejot, jo tāpat zinot, ka būs labas vietas uz Daugavas stadiona laukuma“.

Vairāku kolektīvu novērtējums izraisīja deju aprindās pārsteigumu, tomēr jāteic, šis nebija vienīgais notikums, svētkus gaidot, ap kuru slēpti vai atklāti sarunas nerimst.

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IBU) datiem izskatās, ka arī finanšu sadale jau vairākus gadus iet tikai caur diviem līdzautoriem – Jāni Ērgli un Jāni Purviņu, kuri katrs saņem 7073,13 LVL par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Deju lieluzveduma Tēvu laipas mākslinieciskā vadītāja pienākumu veikšanu (Pēc informatīvā paziņojuma par noslēgto iepirkuma līgumu KNMC/2012/5 publiskajiem datiem). Tātad kopā šiem abiem autoriem tiek atvēlēti 14 146,26 LVL. Kā arī Deju lieluzveduma asistenta pakalpojumi tiek atalgoti pamatīgi – pēc iepirkuma līguma LNKC 2013/9 datiem par asistenta pakalpojumiem Gunta Skuja saņem 3474,52 LVL. Mūžsens jau ir arī stāsts par monopolu tautas deju kolektīvu tērpu iegādē, kur pārsvarā visos iepirkumos uzvar SIA Muduri – nešķirojot, vai tie ir Rīgas, Ogres vai Kokneses kolektīvi.

Pēc savas misijas Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par sava veida Latvijas nācijas svētceļojumu, kurā dodas lieli un mazi no visām Latvijas malām, kā arī no ārvalstīm. Svētki ir kļuvuši par spēcīgu mūsu tautas kopā saucēju un saliedētāju.

Kā jebkurai kopīgai vienībai, arī Dziesmu un Deju svētkiem katru gadu tiek izstrādāta vizuālā identitāte. Šogad starp trīspadsmit pieteikumiem par labāko trīs neatkarīgās ekspertu grupas atzina SIA Brandbox ideju Skaņu vijums vainagā. Mārketinga interneta portāls 7guru.lv novembrī ziņoja par iespējamo idejas zādzību, ka iepirkumu konkursā par nākamo Dziesmu un deju svētku vizuālās komunikācijas risinājumu uzvarējis dizaina aģentūras BrandBox iesniegtais piedāvājums Skaņu vijums vainagā. Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja – izvēlētais darbs ir aizdomīgi līdzīgs tam, ko konkursā iesniegusi Mooz!. Ē. Stendzenieks bijis šokā – konkursa rezultāti esot paziņoti krietni vēlāk, nekā solīts, un izvēlētais darbs esot faktiski identisks tam, ko konkursā iesniegusi Mooz! – dziesmas iekustināts gaismas stars, kurš rada dzīvu, mainīgu, neatkārtojamu ornamentu, tomēr BrandBox to noliedzot. Atrisinājums šim strīdam līdz galam nav vēl rasts – katra puse vēl arvien paliek pie sava redzējuma un savas taisnības izpratnes.

Daudz un dažādu notikumu ir bijis un vēl būs, jo šis ir Dziesmu un Deju svētku gads. Apmeklētajiem tas ir unikālais notikumus vienreiz piecos gados, iesaistītām pusēm tā ir iespēja labi nopelnīt, jo atzīsim, arī šis kultūras mantojums, ar kuru lepojamies visā pasaulē, ir palicis komercializēts, un katrs, kas ticis pie teikšanas, lielāko pīrāga gabalu grib paņemt sev. Tomēr cerams, ka brīdī, kad visi vienoti Mežaparka lielajā estrādē dziedāsim Dievs, svētī Latviju, aizmirsīsim par zemūdens akmeņiem, naudas sadali un konkurenci par labākajām vietām.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 2013. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētkiem gatavojas 3277 mākslinieciskie kolektīvi, kas aptver 90 000 dalībnieku no visas Latvijas, kā arī lielu skaitu latviešu no ārzemēm.

Zane Āboltiņa
Laikrakstam „Latvietis“