Pa tēva pēdām staigājot

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Pols Denīss (Pol Denys) un Valdis Juškevics Cēdelgēmas nometnē. FOTO Mišels Vanuvils (Michel Vanneuville).

Palielināt / Enlarge

Jāņa Juškevica ģimene – stāv meita Aina, dēls Valdis, sēž dzīves biedre Marta. FOTO Imants Skrīveris.

Šī gada 9. martā DV Kanberas nodaļa rīkoja pulkveža Kalpaka atceres saietu. Šis saiets tika veltīts Otrā pasaules kara latviešu karavīru gūstam Cēdelgēmas nometnē, Beļģijā.

Saietu ievadīja DV Kanberas nodaļas priekšsēdis Edvīns Peniķis.

Savā uzrunā viņš atgādināja sabiedrībai pulkveža Kalpaka neapšaubāmo nozīmi toreizējās jaunās Latvijas brīvības cīņās. Peniķis pieminēja Otrā pasaules kara latviešu karavīrus/cīnītājus par savu zemi un viņu atceres dienu – 16. martu, Leģiona dienu.

Turpinājumā saieta saime klausījās par Cēdelgēmas gūsta laiku un nometni toreiz (1945/46) un tagad (2012).

Par latviešu karavīru (aptuvens pieņēmums ir ap 12 000) gūsta dzīvi 1945./46. gadā stāstīja bijušais karavīrs Žanis Mediķis. Viņš stāstīja par karavīra smago fizisko ikdienu – aukstumu, pusbadu un beļģu apsardzi ar suņiem aiz dzeloņdrāšu žoga. Bet pretstatā šai fiziskai eksistencei bija karavīru garīgais izdzīvošanas spēks – garīgās nodarbības. Mediķis parādīja plašu klāstu dažādu izdevumu – avīzes, rakstus, dzejas un piezīmes, rakstītas uz vecas, puslūzušas rakstāmmašīnas. Viņš stāstīja par šaha spēlēm un par kaltajiem gredzeniem no skārdenēm, un Latvijas Brīvības pieminekļa atveidošanu (apmēram 2 metru augstumā) no papes un citiem pieejamiem materiāliem. Šī pieminekļa atveidošanā darbinieku vidū kā viens no galveniem iniciatoriem bija Jānis Juškevics (viņsaulē).

Viens no tā laika izdevumiem ir maza formāta grāmatiņa ar nosaukumu Viena diena Cēdelgēmā. Tā ar zīmējumiem un klātpieliktajiem komentāriem no stundas uz stundu ataino gūstekņa ikdienu. Viens no šīs grāmatiņas autoriem ir Žanis Mediķis.

Saieta saime skatījās šos zīmējumus, palielinātus uz lielā ekrāna, un klausījās Intas Skrīveres lasītos komentārus. Ar to noslēdzās atmiņas par Cēdelgēmu toreiz.

Par Cēdelgēmu šodien stāstīja toreizējā karavīra/gūstekņa Jāņa Juškevica dēls Valdis Juškevics, kurš pagājušā gada oktobrī, sakarā ar beļģa Pola Denīsa (Pol Denys) uzaicinājumu, devās uz Beļģiju, lai piedalītos Cēdelgēmas gūstekņu nometnes izstādes atklāšanā.

Cēdelgēmas gūstekņu nometnes un tās gūstekņu dzīves liecības šodienas vēsturē ir ierakstījis beļģis, Cēdelgēmas pilsētas domnieks Pols Denīss. Ieskatoties sava apvidus pagātnē, viņa uzmanību saistīja liecības par šo nometni. Šinī sakarībā Pols Denīss sāka vākt materiālus un liecības par tā laika notikumiem ar nodomu sarīkot šo eksponātu un liecību izstādi. Atrodot Jāņa Juškevica rakstītās vēstules un ziņas par Latvijas Brīvības pieminekļa atveidojumu, Pols Denīss ar elektronisko (interneta) avotu palīdzību uzsāka sakarus ar Valdi Juškevicu un uzaicināja viņu uz izstādes atklāšanu pagājušā gada oktobrī. Un Valdis, turot tēvam doto solījumu, ka viņš vienreiz apmeklēs šo vietu, pieņēma uzaicinājumu.

Izstādes atklāšanā piedalījās prominentas beļģu militārās un vadošās personas, Eiropas Savienības pārstāvji, Igaunijas sūtnis Briselē, u.c. Par šo izstādi un tās liecībām ir izdota liela formāta, bagāti ilustrēta grāmata Le Bulletin du Musée royal de l'Armée et d'Histoire Militaire, Contributions à l'Etude du Patrimoine Militaire (The Bulletin of the Royal Museum of the Armed Forces and of Military History, Contributions to the Study of Military Heritage – Bruņoto spēku un militārās vēstures karaliskā muzeja biļetens, Pienesums militārā mantojuma studijām), kurā liela nodaļa ir veltīta latviešiem.

Izstādes atklāšanā Pols Denīss saka: „...šo vietu izvēlējās britu armijas vadība, jo tā bija noslēgtā mežainā apkārtnē, un tā bija kādreizējā beļģu munīcijas un ieroču noliktavu vieta ar daudzām akmens barakām. Izdevīgs bija arī transports, jo bija dzelzceļa sliedes no vietējās stacijas uz šo vietu... Vēl klāt piebūvējot koka un skārda barakas, kā arī vienkāršas teltis, tur novietoja ap 62 000 gūstekņu...“

Pols Denīss stāsta par problēmām – cilvēku izkārnījumu un citu atlieku primitīvu higiēnisku novadīšanu, par tīra, dzeramā ūdens sagādi, par vājo uzturu un par apsildīšanu. Ņemot vērā apstākli, ka šie gūstekņi jau bija fiziski ļoti novājināti, radās slimības, un viņš min pat tīfu, holeru, un bija paliels skaits nāves gadījumu. Šie apstākļi uzlabojās, kad Ženēvas Sarkanā Krusta vadība un citu valstu diplomātiskie pārstāvji vērsās ar sūdzībām pie britu vadības.

Izstādes atklāšanas runātāju vidū bija arī Valdis Juškevics. Savā īsajā uzrunā Valdis ļoti skaisti un emocionāli pieminēja savu tēvu un parādīja tēva cepuri, tēva fotogrāfiju, kā arī fotogrāfiju no tēva veidotā Latvijas Brīvības pieminekļa.

Saieta dalībnieki izstādes atklāšanas runas noskatījās videofilmā, kā arī Valda filmēto izstādi, kurā varēja skatīt Jāņa Juškevica fotogrāfiju, Brīvības pieminekļa atveidojumu un daudzus citus manuskriptus, vēstules un liecības par dzīvi un notikumiem nometnē.

Cēdelgēmas nometne arvien vēl ir apžogota ar dzeloņdrātīm un publikai nepieejama, jo šīs nometnes vidū ir neliels ezers, kurā, vācu armijai tuvojoties Beļģijas valsts robežām Otrā Pasaules kara laikā, beļģu militārā vadība nogremdēja ieročus un munīciju, un kas tur vēl atrodas joprojām. No barakām un pārējām celtnēm ir palikušas vairs tikai nedaudzas ēkas. Pastāv doma, ka šo vietu paturēs kā vēsturisku piemiņas vietu.

Valda runas un klātbūtnes ietekmē, tagadējā, vietējā atbildīgā vadība deva atļauju Valdim Juškevicam kopā ar Polu Denīsu nākamā dienā izstaigāt šo dzeloņdrāšu apžogoto nometni.

Pa tēva pēdām

„Bija lietaina un auksta diena, kad mēs abi ar Polu devāmies šajā nometnē. Bija auksti, bet vismaz manas kājas bija sausas, jo staigāju Pola aizlienētajos gumijas zābakos.“

Un saieta dalībnieki skatās un klausās Valda filmēto staigājumu pa tēva pēdām. Pie ieejas vēl ir toreizējā biroja divstāvu mūra ēka. Vēl skatāma ir viena baraka (domājams, vācu gūstekņu), kurā mita ap 200 karavīru. Parādās nelielais ezers un ap to vēl esošās munīcijas ēkas. Visa nometne jau ir pāraugusi ar koku jaunaudzi; staigājamie celiņi klāti ar rudens lapām, un Valdim ejot šļakst lietus peļķēs. Un Valdis staigā un sarunā ar Polu stāsta un rāda filmā šodienas nometni.

Pārdomas – cik izturīgs ir latvietis – salā, pusbadā, primitīvos apstākļos aiz dzeloņžoga, tas savu izturību meklē savā iekšējā spēkā, savās garīgajās nodarbībās. Kā lieliski liecinājumi ir šis lielais rakstu izdevumu klāsts, dziesma, spēļu nodarbības, rotu darinājumi un Brīvības pieminekļa atveidojums. Bija paredzēts šo pieminekļa atdarinājumu ievietot vienā no Briseles muzejiem, bet, tas ir pazudis dzelzceļa pārsūtījumā uz Briseli.

Saieta noslēgumā visi pakavējās pie kafijas un uzkodām.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“