Komponists Ēriks Ešenvalds Ziemeļamerikā

Palielināt / Enlarge

Ēriks Ešenvalds. FOTO Liepājas Simfoniskais orķestris.

Kopš 2007. gada, Toronto mākslas menedžeres Laura Ādlere sadarbojas ar Latvijas māksliniekiem un organizācijām, popularizējot Latvijas izcilos māksliniekus un komponistus plašāk pasaulē. Arī šoreiz The Adlers Agency ir organizējusi koncertu marta mēnesī, aicinot latviešu komponistu Ēriku Ešenvaldu uz Toronto.

Latvijas komponists Ēriks Ešenvalds atkārtoti viesoties Toronto no 21. līdz 26. martam. Kanādas Orpheus Choir of Toronto, diriģenta Roberta Kūpera (Cooper) vadībā atskaņos viņa kora darbu Passion and Resurrection (Kristus ciešanas un augšāmcelšanās), šoreiz arī ar mācītājas Ilzes Kuplēnas-Jūvertas (Ewart) piedalīšanos, kurai ir piešķirta teicējas loma skaņdarba atskaņošanas laikā.

Nākošā dienā, 23. martā, Jāņa draudzes mūzikas komiteja aicina komponistu tikties latviešu lokā Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā, kur komponists lasīs lekciju Krustceles manā mūzikā un stāstīs par savām kompozīcijām.

Pirms ierašanās Toronto, Ē. Ešenvalds brauc uz Teksasu, Dallasā, kur piedalīsies ACDA konferencē (Amerikas koru konference). Tur notiks viņa oficiālais pirmatskaņojums Northern Lights (Ziemeļu gaismas), ko izpildīs The Choir of The West (Pacific Lutheran University).

Ē. Ešenvalds ir viens no latviešu 70. gadu komponistu paaudzes spilgtākajiem skaņražiem. Viņš ir īpašs ar savas personības gaišo, pozitīvo lādiņu, un viņa mūzikas sūtība, kā pats to atzīst, ir bijusi nolemtības radīta. Dzimis 1977. gadā Priekulē, Latvijā. Viņa daiļrades sākums ir meklējams garīgajā mūzikā, kas ir izskaidrojams ar to, ka jau agrā jaunībā viņš darbojās Priekules baptistu draudzē, kur spēlēja klavieres un komponēja baznīcas dziesmas savas draudzes jauniešu korim. Vēlāk studēja Latvijas Valsts Universitātes psiholoģijas fakultātē un Latvijas baptistu draudžu savienības Teoloģijas seminārā, kas vienu brīdi viņu pat mudināja kļūt par baptistu mācītāju. Taču pienāca laiks, kad mīlestība uz mūziku ņēma virsroku, un tad sekoja nopietnas studijas Latvijas Mūzikas Akadēmijā.

Ē. Ešenvalds ir viens no retajiem talantiem, kas bija spējis iestāties Mūzikas Akadēmijā tikai ar bērnu mūzikas skolas zināšanām un īsā laikā apguva vidējās mūzikas zināšanas. Studiju laikā, pelnīdams naudu savai ģimenei, kurā aug 3 bērni, viņš strādāja Rīgas 31. vidusskolā, baptistu draudzē un Valsts Akadēmiskā korī Latvija, kur nodziedāja vairāk nekā astoņus gadus. Pabeidzis Mūzikas Akadēmiju ar maģistra grādu 2004. gadā, viņš turpināja studēt orķestru partitūras un izmantoja visdažādākās iespējas stažēties ārzemēs. Sākot jau ar 2001. gadu, sekoja virkne studijas ārpus Latvijas; vasaras akadēmija Francijā, Čehijā, Vācijā, starptautiskajā Gaudeamus mūzikas nedēļā Amsterdamā, Nīderlandē, Norvēģijā. Gūtie iespaidi un starptautiskā vide deva plašāku vērtējumu savam paveiktajam darbam. Viņš nebaidās atzīties, ka ir Pētera Vaska, Romualda Kalsona un savas pirmās skolotājas Selgas Mences gaitu turpinātājs, tāpēc sevi pieskaita pie latviešu simfoniskās mūzikas tālāk veidotājiem, paverot perspektīvu uz jaunu garīgumu mūsdienu mūzika.

Ērika mūzikā ir saklausāmas latviskās krāsas. Viņš atzīst, ka katram latvietim, kas ir dziedājis Dziesmu svētkos vai dejojis tautas dejas, latviskums ir asinīs, un tāpēc viņa mūzika jau tāda veidojas zemapziņā pati no sevis. Būdams dziļi ticīgs cilvēks, blakus kamermūzikai, kora darbiem, simfoniskai mūzikai, viņš ir daudz komponējis baznīcas dziesmas un 2005. gadā 8. Starptautiskajam garīgās mūzikas festivālam komponēja oratoriju Kristus ciešanas un augšāmcelšanās (Passion and Resurrection) – soprānam, jauktam korim un stīgu orķestrim. Pats komponists atzīst, ka šis darbs ir akadēmiskās izglītības bagāžas apvienojums ar viņa sirds būtību. Ēriks saka: „Vissvarīgākais ir, lai mūzika patīk cilvēkiem, jo būtība tas ir galvenais! Citādi, kāpēc komponistam vajadzētu rakstīt mūziku?“ Viņa mūzikai piemīt patiesa skaistuma izjūta, kas atbalsojas visos viņa skaņdarbos. Komponists Ēriks Ēsenvalds starptautisku atzinību ieguvis ar tādiem darbiem kā Iespaidi Sāremā, Leģenda par iemūrēto sievu, operu Augļu koks ir Jāzeps, Kristus ciešanas un augšāmcelšanās u.c.

2011. gadā ieguvis stipendiju Kembridžas Universitātē, Trīsvienības koledžā, kļuva par rezidējošo komponistu ar nodrošinātiem radošā darba apstākļiem uz diviem gadiem. Universitātes Trīsvienības koledža ir dibināta 16. gs. Tās absolventu vidū ir tādi izcili mākslinieki un zinātnes pārstāvji kā Īzaks Ņūtons, Frensis Bēkons, Lords Bairons u.c. Ērikam jau no jaunības dienām bija arī padziļināta interese uz astronomiju un, dzīvojot Kembridžas rezidencē, viņam ir iespēja apmeklēt arī astroloģijas lekcijas, kas dod plašāku redzējumu par debess ķermeņiem un to fantastisko pasauli, tādējādi meklējot iedvesmu savām kompozīcijām. Viņš ir 3 reizes viesojies arī Norvēģijas ziemeļos – aiz polārā loka, kur aukstajā salā kokiem spraksts miza, fjordos iepeldējuši vaļi un skaļi elpo virs ūdens, kalni un kailie koki, milzīgie sniegi, suņu pajūgi, burvīgās debesis un ziemeļblāzma. Londonas laikraksta The Times kritiķis Ričards Morisons (Richard Morison) nosauca Ešenvaldu par „nākamo lielo notikumu muzikālajā misticismā“.

Kembridžas gadu laikā ir tapuši daudz jaundarbi: Arktikas nakts vīzijas – solo klarnetei, simfoniskajam orķestrim un elektronikai, kas Latvijā ir jau atskaņots 5 reizes, Trinity te Deum – rakstīts koledžas jaunā mastera Sēra Gregorija Vintera (Sir Gregory Winter) inaugurācijas ceremonijai, In paradisum – Valsts Akadēmiskā Kora Latvija pasūtījums, Tīmekļi – (The Webs), koklei un kamerorķestrim, dziesmas – Northern Lights un Rivers of Light u.c. opusus. Top arī komponista otrā opera un 20 minūšu kora cikls Pasaules koru olimpiādei, kas notiks Hamburgā 2014. gadā. Pasaules koru olimpiādei ir sava oficiālā himna, bet katra olimpiādes rīkotājpilsēta izvēlas arī savu īpašu dziesmu, un Rīgai tā būs Ē. Ešenvalda My Song, bet šīs vasaras XXV Vispārējos dziesmu un XV deju svētkos skanēs viņa Dvēseles dziesma jauktam korim.

Helēna Gintere
Laikrakstam „Latvietis“