Latviešiem patīk dziedāt!

Palielināt / Enlarge

Ēdienu galds. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Aldis Sils (no kreisās) vada sadziedāšanos. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Vakara dalībnieki. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Melburnieši vada sadziedāšanos. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Vakara saimnieces tiek suminātas. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Aldis Sils, Ance Deksne. FOTO Gunārs Nāgels.

Līdzīgi kā pirms diviem gadiem Melburnā, Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu (KD) Kopkora koncertam Adelaidē sekoja Sadziedāšanās vakars. Lai sadziedāšanās vakaru paceltu tādā īpašā augstumā, pēc kā tiecas gan koristi, gan skatītāji, tika ieguldīts liels darbs. Valdis Jaudzems cītīgi strādāja visa gada garumā, domājot un izskatot dažādas iespējas sadziedāšanās vakara labākai realizācijai. Tur satikās tehniskais, saimnieciskais un mākslinieciskais nodrošinājums. Lai tie papildinātu viens otru, Valdim nāca talkā Aldis Sils ar mūzikas izvēli un saimniece Aija Balode ar savām palīdzēm, kuras rūpējās par daudzveidīgo ēdienu.

Daudzi uzskata, ka KD norisē galvenais notikums ir Noslēguma koncerts, kurā nodod karogu nākamam KD rīkotajam. Adelaidē Kopkora koncerts piesaistīja lielāko KD dalībnieku skaitu un daudz apmeklētājus – Tālavas lielā zāle pilna līdz pēdējai rindai. Pēc svinīgās daļas liekas visiem tieši gribējās neformālāku aktivitāti, kur emocijas ņemtu virsroku.

Runājot par vakara noformējumu un tehnisko norisi, varēja apbrīnot cilvēku atsaucību. Jau sākot ar to, ka pēc koncerta koristi paši pieteicās palīdzēt pārkārtot zāli, saliekot galdus, apsedzot ar galdautiem un izvietojot galda dekorācijas, kuru izveidošanā lielu darbu ieguldīja Rasma Celinska. Drīz vien zāle bija iekārtota, un garie ēdienu galdi no pārpilnības lieca kājas. Pie durvīm ieņēma vietu nopietna biļešu kontrole un vietu ierādītāji Zintas Ozoliņas vadībā.

Kad visi bija veiksmīgi ieņēmuši savas vietas ap norādītiem galdiem, acis piesaistīja krāšņie ēdienu galdi, kuri gluži kā Gaismas pils mirdzēja krēslā tītā zālē. Dažus pat pārņēma bažas, vai tik šis kārdinājums nepaliek tāls un neaizsniedzams uz ilgu laiku. Kā gan lai rindās stāvēt nepieradušais cilvēks var apmierināties ar domu, ka tagad tas būs jādara. Taču izrādījās, ka viss bija lieliski izplānots. Līksmotāji ap galdiem, sveču gaismā, iepazīstoties cēla glāzes, līdz viņus aicināja doties saņemt ēdienu. Lielā stāvēšana rindā vienkārši nenotika.

Uz ēdienu galda katrs latviskas virtuves piekritējs varēja atrast ko tīkamu. Kā novēroju, latviešiem ir svarīgi nogaršot visus ēdienus, kaut mazītiņu karotīti no katra. Arī austrāļu viesi pārlaida pētoši ieinteresētu skatu ēdieniem un ar izaicinājumu piepildīja šķīvjus. Dzirdēju arī dažus izsaucienus par mūsu slavenajiem pīrāgiem.

Zālē atskanēja pirmie mūzikas akordi, un bez īpašas mudināšanas visi iesaistījās lielajā sadziedāšanā. Nelatviešiem tas bija pasniegts kā Sing along with Sils*. Uz liela ekrāna ar patiešām lieliem burtiem rādīja dziesmu vārdus. No Adelaides Filharmonijas koristu trim galdiem atskanēja lustīga un spēcīga dziedāšana. Viņiem ļoti palīdzēja apgūtie latviešu valodas izrunas pamati. Tā nu pašam sadziedāšanās vadītājam Aldim vajadzēja dziedāt skaļāk pat ar mikrofonu, lai viņš būtu dzirdams pāri visiem dziedātājiem. Vakara gaitā pie mikrofona pulcējās dažādas grupiņas vai pat solisti, kas vēlējās veltīt kādu īpaši mīļu dziesmu. Tik solistiem bija jāsamierinās, ka pēc pāris taktīm jau visa zāle vilka līdzi. Jo, kā nu latvietis var tā mierīgi noskatīties, rokas klēpī salicis, cita dziedāšanā, viņam arī gribas lekt kājās un griezties dejā. Tā nu daļa galdu tika pastumti malā, un sākās sparīga dejošana.

Es domāju, ka šo īpašo vienotības sajūtu radīja visi, kas ieradās uz Sadziedāšanās vakaru, un tieši tas, ka katrs varēja būt iniciators uz kādu dziesmu vai deju.

Atbrīvotā atmosfēra noņēma cilvēkiem ikdienas slogu un ar atvērtām dvēselēm, smaidoši, lepni par savu tautu, par visu paveikto KD laikā, man likās visi staroja svētlaimē.

Liels paldies visiem par kopības sajūtu – tas mūs kā tautu dara stiprus garā.

Elīna Rikarde
Laikrakstam „Latvietis“

*angl.: Sadziedāšanās ar Silu.