Trio „Šmite Kārkle Cinkuss“ jauns CD „Gaviles“

Palielināt / Enlarge

Kompaktdiska „Gaviles“ vāks.

„A, kādi bija koncerti agrāk, manā bērnībā, ... kad es gāju ganos! Miegs. Negribas celties... Tagad bērni guļ, cik grib! A tolaik jau sešos gados bija jāiet ganos. Pat piecos gados! Nu i kad izgāja tajos ganos – cīrulīši, lakstīgalas, dzeguzes, i kas tik vēl nebij'... Visi dziedāja! Tāds bija ansamblis, ka tu dzīvoji vienā pacilātībā. Visa daba gavilēja!“, tā Ziemeļlatgales teicēja Anna Ščemeļinska (1925-2011) par savām ganu gaitām.

Mūsdienās gavilēšana plašāk zināma kā priecīga, līksma noskaņojuma skaļa izpausme. Dainās gavilēšanai ir dažādi konteksti. Tā var būt skanīga, tālu dzirdama komunikācija starp cilvēkiem vai ganu un viņa lopiem. Taču tā var būt individuāla vokāla izpausme priecīgā emocionāla pacēluma brīdī. Gavilē arī gauži, līdz dziesma izved no skumjām, līdz atkal balss pati lido līdzi putniem debesīs.

Tradicionālās kultūras pētniecībā gavilēšanas jēdzienu lieto arī raksturojot vokālo tehniku ganu dziesmās, kur pamīšus tiek lietots gan krūšu, gan galvas balss saišu darbības reģistrs, vai sasaukšanās dziesmās, kur tiek izmantots tikai galvas reģistrs. Jurjānu Andrejs, atsaucoties gan uz tautas dziesmām, gan paša pieredzēto, raksta: „Lai gan dažos apgabalos apgalvoja, ka gavilēja tikai ganos, tomēr pašas tautas dziesmas rāda, ka gavilējuši arī citi darbinieki – arāji, ecētāji un pat ceļa vīri, par ko arī pats savās jaunības dienās pārliecinājos“. Mainoties sociāli vēsturiskajiem apstākļiem un ganīšanas kultūrai, ganu gavilēšana kā īpaša vokālā tehnika ir izzudusi, saglabājoties vienīgi nošu pierakstā un retās folkloras ansambļu rekonstrukcijās. Latviešu folkloras krātuves arhīvā var noklausīties vienu no retajiem 20. gs. sākuma ganu gavilēšanas ierakstiem Vējavas dziedātājas Maijas Bērzkalnes izpildījumā. Par gavilēšanu vēl tiek sauktas pavasara un vasaras vakaros brīvā dabā dziedātās dziesmas Dienvidkurzemē un Sēlijā.

Trio Šmite Kārkle Cinkuss ir – tradicionālās dziedāšanas skolotāja un dziedātāja Zane Šmite, vijolniece un dziedātāja Kristīne Kārkle-Puriņa, kā arī kordiriģents un dziedātājs Ivars Cinkuss. Grupa darbojas kopš 2008. gada, piedaloties koncertos un festivālos, kā arī sniedzot dziedāšanas un spēlēšanas meistarklases gan Latvijā, gan ārzemēs. Kā viesmākslinieks ieraksta veidošanā piedalījies arī grupu Auļi un Folkvakars dalībnieks Edgars Kārklis (akordeons, dūdas, stabule).

Albuma noformējumā izmantoti attēli no apgāda Zelta grauds 2007. gadā izdotās Dagmāras Prībergas grāmatas Senās mežģīnes Latvijā.

Diska prezentācija notiks Adelaidē (Austrālija) 29. decembrī.

Plašāk par jauno albumu grupa stāstīs LR1 29. decembra raidījumā Augstāk par zemi plkst.15.05.

Iveta Mielava
Laikrakstam „Latvietis“