Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas valsts svētku atcere Kanberā

Dievkalpojums un Svētku akts

Laikraksts Latvietis Nr. 231, 2012. g. 27. nov.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skaidrīte Dariusa ar daļu no bijušās un tagadējās sprigulīšu saimes 18. novembra svinībās Kanberā. FOTO Egons Eversons.

No kreisās: Dr. Juris Ruņģis, Skaidrīte Dariusa, Marianna Auliciema, Ēriks Ingevics un Juris Jakovics. FOTO Egons Eversons.

Kanberas ev. lut. draudze

Ar dievkalpojumu Sv. Pētera baznīcā, Reid, šī gada 18. novembrī, Kanberas ev. lut. draudze atzīmēja Latvijas valsts dibināšanas dienu – 18. novembri. Dievkalpojumu vadīja diakons Jānis Priedkalns no Adelaides. Savā sprediķī viņš izteica domu, ka reliģija un nacionālisms iet roku rokā, spēcinot tautu un valsti.

Pēc dievkalpojuma dievlūdzēji pulcējās blakus esošajā baznīcas zālē pie uzkodu galda un kafijas. Šo laicīgo daļu ievadīja draudzes priekšnieks Egons Eversons, sveikdams klātesošos valsts svētkos. Turpinājumā viešņa Ilga Vēvere no Adelaides pastāstīja par latviešu grupas ceļojumu uz Tobago un stāstīto papildināja ar foto uzņēmumiem uz lielo ekrānu.

Kanberas Latviešu biedrība

Kanberas Latviešu biedrības rīkotais 18. novembra akts notika šī gada 21. novembrī, Imanuela baznīcas zālē, Vodenā. Svētku aktu atklāja KLB priekšnieks Ēriks Ingevics.

Savā uzrunā viņš pievērsās norisēm un sasniegumiem Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Viņš teica, ka sasniegumi ir bijuši sevišķi ievērojami ārpolitikas jomā.

Pirms dažiem gadiem Latvija kopā ar citām valstīm pārdzīvoja smagu ekonomisko krīzi. Pateicoties valdības stingrai un tālredzīgai politikai, krīze tagad ir lielā mērā pārvarēta. Tas prasīja pieņemt nepopulārus lēmumus, bet cilvēki ir sapratuši, ka šādi soļi bija nepieciešami un tā ir tos uzņēmuši bez publiskiem protestiem un nemieriem, kādi ir redzami dažās citās Eiropas valstīs.

Latvijas turpmākā attīstība ir zināmā mērā atkarīga no norisēm citās Eiropas Savienības valstīs. Būdama maza valsts Latvija nevar izvairīties no ekonomiskām krīzēm lielākās Eiropas valstīs.

Ingevics runāja arī par latviešu izceļošanu, lai meklētu darbu Rietumu valstīs. Šī ir viena no grūtākām problēmām, kas nodarbina valdību un tur nav viegli atrast atrisinājumu.

Noslēgumā viņš teica, lai kādas ar nebūtu pašreizējās problēmas, mēs varam būt gandarīti, ka zem Dombrovska vadības Latvijas valdība ir kompetentās rokās.

Ingevica uzrunai sekoja videofilmētā Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa 18. novembrim veltītā uzruna un valsts himna.

Svētku runu – Latvieši pasaulē un mūsu mantojums – teica antropoloģe Marianna Auliciema no Latvijas.

Akta turpinājumā Latvijas valsts un Ordeņu kapitula uzdevumā Dr. Juris Ruņģis pasniedza horeogrāfei Skaidrītei Laimai Dariusai Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības krustu, par radošo horeogrāfes un deju skolotājas darbu, vadot Austrālijas tautas deju kopu Sprigulītis un kalpojot latviešiem un Latvijai.

Apbalvojumu saņemot, Dariusa pateicās Kanberas latviešu un sprigulīšu saimei par lielo atbalstu šajos garajos gados, kā arī paldies Sidnejas latviešu tautas deju kopai Jautrais pāris un tās vadītājiem Jurim Ruņģim un Ivetai Ronei par garajiem sadejošanās gadiem un kopā veidoto Saules jostu. Nobeigumā viņa izteica prieku, redzot šī vakara apmeklētāju saimē tik lielā skaitā bijušo un tagadējo sprigulīšu ļaudis.

Paziņojumus par balvām un atzinības rakstiem nolasīja LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā Juris Jakovics.

Vakara noslēgumā svētku dalībnieki pakavējās pie uzkodām un glāzes šampanieša.

Bija ļoti iepriecinoši dzirdēt svētku apmeklētāju un it sevišķi gados jauno klausītāju pozitīvās domas un iespaidus par Mariannas Auliciemas svētku runu un teikto.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com