Lāčplēšu dienas sarīkojums Oslo

Latviešu Biedrība Norvēģijā aicināja kopīgi svinēt Lāčplēšu dienu Latvijas vēstniecības telpās, 11. novembra pievakarē. Sarīkojumu ievadīja Latvijas vēstnieks, Indulis Ābels, ar īsu uzrunu par šis dienas nozīmi. Turpinājumā Ieva Melbārde un Sandra Smiltniece. Ievas ģitāres pavadījumā dziedāja dažas, šai dienai piemērotas dziesmas un lasīja dzejas. Te jāpiemin, ka dzejas lasot, vajadzētu stāvēt kājās, lai visiem būtu iespēja uztvert tekstu.

Dziedājām kopdziesmas – gan strēlnieku, gan vēlāko laiku karavīru dziesmas. Harijs Valdmanis izteica savas domas, kāpēc mēs svinam 11. novembri un kāpēc to sauc par Lāčplēšu dienu. Minēja Rīgas atbrīvošanu 1919. gada maijā, fon der Golca nodevību, kam sekoja Cēsu kaujas jūnijā, Strazdu muižas pamiers 3. jūlijā un fon der Golca alianse ar krievu virsnieku Bermontu, to uzbrukums Rīgai oktobrī, Latvijas armijas pretuzbrukums 3. novembrī, kas ievadīja Bermonta spēku sakāvi un Rīgas pilnīgu atbrīvošanu 11. novembrī, kad skanēja visi Rīgas baznīcu zvani. Lāčplēša kara ordeņa dibināšanu 1919. gada 11. novembrī, tādēļ arī šo dienu sauc par Lāčplēšu dienu. Viļa Plūdoņa dzejoli: Še kopā mēs biedri... kas kļuva par Lāčplēšu dziesmu.

Pēc kopīgi nodziedātās Lāčplēšu dziesmas, varējām spirdzināties ar tēju, kafiju un cepumiem. Tad turpinājām kopdziesmas un vakaru noslēdzām vēstniecības pagalmā, iededzinot svecītes un nobeidzot ar kopīgi dziedāto: Pūt, vējiņi...

Sirsnīgs paldies Latviešu biedrībai par organizēšanu un vēstniecībai par telpām šim sirsnīgajam Lāčplēšu dienas sarīkojumam!

Harijs Valdmanis
Laikrakstam „Latvietis“