Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Šajā pēcsvētku nedēļā varam atpūsties mazliet no visiem patriotiskiem uzbudinājumiem, un mierīgi padomāt par neatkarību, un kas tai ir svarīgs. Pirmais prātā nāks, protams, militārais spēks, kurš ir vistaustamākais neatkarības apliecinājums.

Bet kas ir vēl dziļāks un būtiskāks? Ekonomiskā labklājība ir svarīga, veselība ir svarīga. Tomēr vissvarīgākā ir tautas garīgā veselība un attīstība. Ar vārdu sakot, izglītība un kultūra.

Mēdz domāt, ka darbs izglītības laukā nav saistīts ar draudiem paša drošībai. Latvijā nav pieņemts uzbrukt skolotājiem, bet ministriem uzklūp tikai ar vārdiem. Un varbūt var sākt likties, ka visi karstie vārdi, kuri pēdējā laikā virmo ap augstāko izglītību Latvijā ir tikai matu skaldīšana par ne pārāk svarīgām lietām.

Lai skaidri redzētu, ka tā tomēr nav, mums tikai jāieskatās mazliet vēsturē, lai saprastu, ko mūsu tautas un valsts ienaidnieki domā par mūsu izglītību.

Pirmskara Latvijā nebija atsevišķa Kultūras ministrija, tāpēc ielūkosimies tieši LR Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tīmekļa mājas lapā, kur ir vēsie dati par ministrijas pagātni. Pirms Otrā pasaules kara un Krievijas/PSRS iebrukuma Latvijā, Latvijai ir bijuši 18 izglītības ministri. Par vienu (Staņislavu Jaudzemu) nav pat zināms miršanas gads, bet citādi mēs uzzinām, ka 1940. gada 17. jūnijā dzīvi bija viens esošais un 12 bijušie izglītības ministri.

Ir patiešām grūti aptvert, ka no šiem 13 izglītības ministriem, 10 bija 1941. gada izsūtamā sarakstā. Viens, Augusts Tentelis, izglābās, jo nebija uz vietas, kad nāca viņu savākt, bet deviņiem izglītības ministriem nebija tāda laime, un tika arestēti un nosūtīti prom no mūsu valsts austrumu virzienā.

IZM vēl min, ka divi no deviņiem nošauti (to starpā Jūlijs Auškāps, kurš bija izglītības ministrs Sarkanarmijas ienākšanas mirklī) un divi miruši izsūtījumā. Par vairākiem nav minēts viņu tālākais liktenis. Divi bijušie izglītības ministri izbēga uz rietumiem pirms Sarkanarmija otrreiz okupēja Latviju.

Kopš neatkarības atgūšanas, Latvijai ir bijuši 15 izglītības ministri. Vai viņi iedomājās, kāds būtu viņu liktenis, ja atkārtotos okupācija? Kuri būtu tie laimīgie 3 vai 4, kuriem nebūtu paredzētu izsūtīšana un nošaušana?

1941. gadā izsūtīja un nošāva reālus, tai laikā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, izglītības ministrus, kā arī citus ministrus. Mūsu valsts valdības galvenie uzdevumi ir nodrošināt latviešu tautas fizisko un garīgo izdzīvošanu.

GN
2012. g. 22. nov.