Kad ugunskurā beidz kvēlot ogles...

Palielināt / Enlarge

Roberts Līsmanis ar dēliem Krišu un Druvi, Rasma Līsmane, dzim. Klētniece, Maija Šķinķe. FOTO Dace Bula.

Š.g. 13. oktobrī dzimtajā smiltājā tika glabātas skautu vadītāja Voldemāra Klētnieka, gaidu vadītājas Lilijas Klētnieces un Gundegas Tauriņas, dzim. Klētnieces urnas Rāmaļu kapos, kur atrodas Klētnieku dzimtas kapi.

Svētbrīdi kapos vadīja radiniece – Voldemāra tēva māsīcas meita – Andra Kalniņa. Piedalījās ģimenes locekļi, radi, draugi. Atvadu vārdus teica Rasma Līsmane, dzim. Klētniece, raksturojot aizgājēju dziļo tēvzemes mīlestību un skautu un gaidu darbību pirmskara Latvijā, Vācijā bēgļu nometnēs un grūto iesākumu Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī lielo darbu skautu un gaidu kustību organizēšanā pasaules tālēs.

No latviešu gaidu kustības un latviešu skautu kustības atvadu vārdus teica vad. Maija Šķinķe, noliekot trīs lilijas ziedus uz kapa kopiņām.

Pēc svētbrīža kapsētā visi pulcējās Andras Kalniņas mājās Jaunķēsās, kur arī Klētnieku ģimene pirms kara pavadīja vasaras. Visi dalījās atmiņās par aizgājējiem. Rasmai Līsmanei bija sagatavoti visu trīs dzīves apraksti ar fotogrāfijām.

Voldemārs Klētnieks: dzimis 1905. g. 4. decembrī Veismaņu pagastā. Skolas gaitas Cēsīs gan Rīgā. Apmeklējot Cēsu reālskolu, iepazinās ar skautu organizāciju, un tā pats sāka skautot, un skautisms bija tas, kas aizrāva Voldemāru visu viņa mūžu. Dziedot skautu-gaidu korī, viņš satika savu mūža biedri Liliju, vadīja mazskautus un mainīja mazskautu programmu no vilcēniem un Kiplinga Džungļu grāmatas uz latvisko Staburaga bērni un Janča un Marča piedzīvojumiem pie Staburaga un Liepavota. Klētnieka izstrādāta programma vēl šodien tiek lietota latviešu skautu kustībās mazskautiem. Bija skautu žurnāla Ugunskurs redaktors, augstāko vadītāju sagatavošanas kursu Garezera kursu vadītājs. Tika apbalvots ar Pelēka vilka un Baltās lilijas ordeņiem.

Kad Latvijas Skautu centrālā organizācija tika slēgta 1940. gadā, Klētnieks strādāja Rīgas pilsētas statistikas pārvaldē kā dienas strādnieks. Kara laikā viņš atsāka studijas universitāte un ieguva maģistra grādu matemātika un astronomijā. Šai laikā Klētnieks pievērsās savai mūža otrai lielākai interesei – latviešu folklorai un etnogrāfijai. Apvienojot folkloru un astronomiju, viņš pētīja mūsu senču zināšanas par sauli, mēnesi un zvaigznēm, kāda simbolika paslēpta mūsu dainās.

1944. gada 18. oktobrī ģimene no Liepājas ar kuģi devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Nākošie pieci gadi paiet rosīgā darbā, dibinot vienības, organizējot skautu vienības Vācijas ziemeļu un dienvidu joslās. Tiek organizēti vadītāju sagatavošanas kursi, nometnes, nodarbības. Klētnieks, uzņemot sakarus ar Skautu starptautisko biroju Anglijā, panāk, ka latviešu skauti piedalījās skautu miera džamborejā Francijā 1947. gadā.

Klētnieku ģimene izceļo uz ASV 1950. gada 8. maijā, un atkal sākas rosīgs darbs ne tikai organizēt iebraukušos latviešu skautus, bet arī strādāt ASV skautu nometnēs un kursos.

Šai laikā Klētnieks atrod laiku latviešu skautu žurnālam Ugunskurs redakcijā, veidot Garezera rakstus vadītājiem, piedalīties vadītāju kursu rīkošanā un konferenču rīkošanā. Viņš vēl par šo laiku uzraksta latviešu grāmatas Klintenieši – par latviešu ģimenes piedzīvojumiem Cēsīs krievu okupācijas laikā, Gundega Ieviņa – par seniem alu iemītniekiem Gaujas krastos un Senču raksti, kur latviešu raksti tiek izskaidroti bērniem stāstu veidā.

Kā pēdējais darbs Klētniekam ir administratora darbs latviešu īpašumā Garezerā. Darba daudz, it sevišķi vasarās, kad notiek gan bērnu nometnes, gan vasaras skola. 1968. gada 17. augustā Klētnieks aizdedzina savu pēdējo ugunskuru – latviešu skautiem ar līdzpaņemtajiem Latvijas sērkociņiem. Bet nebija lemts šo ugunskura izbaudīt, jo Klētnieks piedzīvo savu trešo sirds lēkmi, un tiek aizsaukts aizsaulē šai vakarā, tikai 63 gadu vecumā.

Lilija Klētniece, dzim. Grīnfelds, dzimusi 1910. g. 1. novembrī Rīgā. Jau no pusaudzes gadiem pievienojās Latvijas Gaidu Centrālai Organizācijai kā gaida, lielgaida un arī vadītāja. Gaidu-skautu korī iepazinās ar dzīvesbiedru Voldemāru. Ģimenē trīs bērni – Rasma, Austris, Gundega. Lilija audzināja bērnus un turpināja gaidu vadītājas darbu. Vēlāk, lai papildinātu ģimenes ienākumus, strādāja kā kasiere Rīgas nekustamo īpašumu ekspluatācijas pārvaldē. 1940. g. 17. jūnijā Padomju savienībai okupējot Latviju, tiek likvidēta Gaidu organizācija un pārtraukts vadītājas darbs. Dzīve Rīgā kļūst nedroša, jo par vīru interesējās, tamdēļ bērnus aizved pie lauku radiem uz Ķēsām.

1944. g. 24. septembrī Lilija ar bērniem dodas ar vilcienu uz Liepāju. Valdis pievienojas ģimenei pēc pāris nedēļām, un tā ģimene 18. oktobrī dodas ar kuģi uz Vāciju. Tur paiet nākošie pieci gadi, gan pāris reižu nometnei pārceļoties uz citu pilsētu, bet vismaz kopā ar ģimeni un citiem latviešu bēgļiem. Drīz nometnēs sāk darboties latviešu skolas un arī iespēja atjaunot skautus un gaidas. Lilija enerģiski iesaistās gaidu organizēšanā un vadīšanā. Kopā ar Valdi organizēja skautu un gaidu vadītāju sagatavošanas kursus, programmas izstrādāšanu darbības pakāpēm, bet arī latviskā mantojuma apgūšanu.

1950. gada pavasarī laiks doties tālākā ceļā uz ASV. Iebraucot Vermontas pavalstī bez latviešu sabiedrības, un tād, kad Valdis pieņem darbu pie amerikāņu skautiem netālu no Čikāgas, ir arī iespēja atsākt darbu ar latviešu gaidām. Lilija atkal pie latviešu gaidu kustības ieņemt dažādus amatus un piedalās nometņu un kursu rīkošanā. Par aktīvo darbu latviešu gaidu kustībā Liliju apbalvo ar Dzintara saktas goda zīmi. Tā paiet daži gadi, un Valdi pārceļ uz Ņūdžersijas pavalsti tuvāk Ņujorkas sabiedriskai dzīvei, kā arī tuvāk bērniem un mazbērniem.

Lilija pēc Valda aiziešanas mūžībā pārceļas vispirms uz Ņujorku pie bērniem, bet tomēr 1997. gada atgriežas Latvijā un dzīvo savā dzimtajā Rīgā, kur atjauno regulārus sakarus ar radiem. Nosvin savu 90. dzimšanas dienu, bet nesagaida savu 91. dzimšanas dienu. Aizgājusi mūžībā 2001. g. 2. oktobrī Rīgā.

Gundega Tauriņa dzim. Klētniece dzimusi 1937. g. 13. janvārī Rīgā. Kā jau visi Klētnieku bērni, arī Gundega jau dažu mēnešu vecumā brauca līdz pārējiem uz nometnēm un gulēja teltīs. Četru gadu vecumā iepazinās arī Cēsu un Ķēsu radiem, jo, karam sākoties, māte aizveda bērnus uz laukiem. Pamatskolu beidza bēgļu nometnēs Vācijā, kā arī tur uzsāka gaidu gaitas. ASV Čikāgā darbojas gaidu vienībā, dejoja tautas deju kopā Dzelmieši, darbojas Amerikas Latviešu jaunatnes apvienībā (ALJA). Gundega ieņem arvien atbildīgākos amatus latviešu gaidu kustībā, ir arī Jersikas (3.) gaidu novada priekšniece. Apbalvota ar gaidu vadītājs izturības zīmi. Apprecējās ar Jāni Tauriņu un pārceļas uz dzīvi Seintluisas pilsētu Mizūrī pavalstī. Pēc vairākiem gadiem tomēr pārceļas atpakaļ uz Ņujorku tuvāk ģimenei. Ar veselības traucējumiem Gundega aiziet mūžībā 1991. g. 12. janvārī.

Maija Šķinķe
Laikrakstam „Latvietis“