Austrālijas iespaidi - Uldis Brūns intervē Ivetu un Vidvudu Medeņus (1. daļa)

No kreisās: Vidvuds Medenis, Iveta Medene, Uldis Brūns.

Uldis Brūns intervē Ivetu un Vidvudu Medeņus laikrakstam „Latvietis“ divas nedēļas pēc viņu atgriešanās Latvijā no Austrālijas.

Uldis Brūns: Kad jūs atgriezāties?

Vidvuds Medenis: Mēs atgriezāmies Latvijā 15. janvārī, piektdien plkst. 6 vakarā ar lidmašīnu no Stambulas.

UB: Vai bija kādi priekšstati par Austrāliju pirms jūs tur aizbraucāt? Kāda tā Austrālija būs?

VM: Jā, ļoti labs jautājums. Viens no pirmajiem priekšstatiem: man ģeogrāfija skolā bija mīļš priekšmets. Tas nozīmē virs vidējā, es nebiju vienaldzīgs pret ģeogrāfiju. Es ļoti labi atceros, ka es bērnībā iegaumēju arī Austrālijas pilsētas, jo Austrālija ir kaut kas īpašs. Tā ir pasaules malā. Kontinentam ir sava īpaša forma, tāpat kā Latvijai īpaša forma, tikai Austrāliju apskalo ūdens no visām pusēm. Es, piemēram, atceros tādus ģeogrāfiskus nosaukumus kā Eri ezers un kā pilsētas Melburna, Sidneja, Darvina.

UB: Jūs jau esat vairākas lietas minējuši, bet kas jums patika Austrālijā? Ko jūs gribētu īpaši pieminēt?

Iveta Medene: Kas man patika? Man bija pārsteigums tas, ka es zinu to, ka latvieši un arī visas tautas pasaulē tomēr svin svētkus pieaugošā vai pilnā mēnesī, nekad – tukšā. Jo tie riti arvien ir vērsti uz auglību, uz pārticību, uz veiksmi un kur tad to var darīt dilstošā mēnesī? Un, ā re, še tieši Jāņu vakars, un es skatos, tā kā pie mums dilstošs mēness, vistīrākais dilstošais mēness. Es savam radiniekam Andrejam saku, bet tas ir dilstošs mēness, un kaut kas nav riktīgi. Viņš saka, tas ir pieaugošs. Pie mums tas ir pieaugošs. Es saku, nevar būt, tas nevar būt, tu, Andrej, esi sajucis. Bet viņš saka, tā pie mums ir. Viss otrādi ir Austrālijā. Labi, ka es nesaderēju, jo noteiktu būtu zaudējusi. Kā es pati pārliecinājos, Mēness Jaunajā gadā bija pilns, tā, ka viņš pareizi gan teica. Un tad es arī sapratu, ka mēs taču uz Mēnesi šeit, Latvijā, skatāmies tā kā no ziemeļu puslodes, bet tur taču tu skaties uz ekvatora pusi un, protams, ka iznāk otrādi. Tā, ka viss ir kārtībā.

VM: Tātad šie abi debesu ķermeņi kustās nevis no kreisās uz labo kā pie mums, bet otrādi – no labās uz kreiso.

IM: Jā. Uzreiz tas nav saprotams, un vispār jūk debess puses, pilnīgi sajūk.

VM: 3x3 nometnē labākais bija tas, ka Iveta ar Andi Bērziņu nāca havajā izlietnē skatīties, kā griežas ūdens.

IM: Jā, un mēs secinājām, ka mums ūdens griežas kā mēs sakām pa saulei, bet viņiem griežas tā kā viņi saka pa saulei, tas ir pretēji mums. Tā ir. Un izrādās, ka arī pētnieki to ir pētījuši uz ekvatora: vienā ekvatora pusē griežas, ūdenim notekot, tā, bet otrā pusē tieši otrādi. Mēs nebijām pirmatklājēji šai lietai.

Turpmāk vēl.