Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Visi latvieši ir vienlīdzīgi, taču daži latvieši ir vienlīdzīgāki kā citi. Šis slavenā Orvela citāta parafrāzējums nāk prātā, lasot kārtējo mēģinājumu šķelt latviešu sabiedrību mūsējos un viņējos. Labos un sliktos. Gudros un dumjos.

Ja Latvijā redzamākais šī viedokļa paudējs ir Zaļo un Zemnieku savienības finansista Aivara Lemberga uzturētais laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze, tad tagad tam ir skaļi pievienojies Zaļo un Zemnieku savienības bijušais deputāts, tagad Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Kopīgā preses konferencē trešdien ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski viņam jautāja par nākamo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju, jo patreizējā vadītāja pilnvara beidzās 2013. gadā. Par Latvijas galvenās drošības iestādes, t.i. slepenpolicijas, nākamo vadītāju prezidents Bērziņš teica: „Divos vārdos. Man ir pilnīgi skaidrs, ka viņam jābūt ir Latvijas latvietim.“ Turpinot ar lielu smaidu, viņš mīklaini apgalvoja: „Jūs saprotiet, ko es ar to domāju, jā.“

Ja atceramies, ka SAB vadītājs kopš 2003. gada ir 1951. gadā Anglijā dzimušais Jānis Kažociņš, un atceramies NRA kampaņu šķelt latviešu tautu, tad, jā, mēs saprotam, ko prezidenta kungs ar šo domā.

Intervijas pašās beigās prezidents vēl taisnojās, ka „nenoliedzot nevienu citu“, bet, ka „ļoti precīzi jāpārzina situācija Latvijā, un tomēr tādā ilgā periodā. (...) Nevērtējot iepriekšējo, nesakot, ka kāds ir slikts – bet ka nākamajā periodā mums ir vajadzīgs cilvēks, Latvijas latvietis, kas labi zin situāciju šeit iekšienē.“

Man jāpiebilst uzreiz, ka nepretendēju uz šo amatu, bet ka tas mani ļoti aizskar, ka Latvijas valsts prezidents uzskata, ka kādam darbam Latvijā svarīgākais kritērijs ir mūsējais vai viņējais. Protams, ka SAB vadītājam labi jāpārzina situācija Latvijā, un skaidrs, ka to drīzāk spēs darīt caurmēra cilvēks, kas pavadījis ilgāku laiku Latvijā, bet kaut kāds mistisks mēs un jūs nedrīkstētu tikt pat pieminēts, un kur vēl no paša prezidenta.

Beigu beigās, kas ir šie mistiskie mēs un jūs? Vai Rainis un Kārlis Ulmanis pavadīji pietiekami ilgu laiku ārpus Latvijas/Krievijas, lai viņus vairs neuzskatītu par mūsējiem? Vai Rūjienā dzimušais Latvijas vēstnieks Japānā ir jau pārāk ilgu laiku nodzīvojis ārpus Latvijas, lai vairs prezidenta acīs neskaitītos par mūsējo, kaut gan visu laiku pārstāv Latvijas valsti?

Ir laiks beigt šādas muļķības. Visi kas stāv un krīt par Latviju ir mūsējie.

GN
2012. g. 20. sept.

Preses konferenci varēja līdz ceturtdienai, 20. sept. noskatīties Prezidenta kancelejas oficiālā YouTube kanālā – http://www.youtube.com/watch?v=6ljmrS0E2wo

Preses konferences video ieraksts tika noņemts ceturtdienas pēcpusdienā.