|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 215, 2012. g. 16. aug.
Vita Diķe -
Laiks ir un paliks vienmēr
Vienīgais lieluma mērs...
( Z. Purvs)
Laikā, kad vasara izdzied savu skaistāko dziesmu mūsu Likteņupes krastā, mūžības slieksni pārkāpa Austrālijā dzīvojošie latvieši Aina un Jānis Vējiņi, Latvijas patrioti un mecenāti, Vītolu fonda ziedotāji.
1. augustā no šīs pasaules atvadījās Aina, pēc dažām dienām viņai sekoja dzīvesbiedrs Jānis. Viņu mūžs – skaists un labiem darbiem svētīts lidojums no Daugavas, no dzimtās Sēlijas, no Rīgas pāri visai Pasaulei, bet aiziešana – skumji smeldzīgs cēlo un balto gulbju stāsts, kuri nespēj dzīvot, ja bojā iet otrs – pats tuvākais un dārgākais.
Spārnus Aina un Jānis prata dāvāt arī citiem – 2007. gadā tika dibināta Vējiņu ģimenes stipendija, kuru tika uzticēts administrēt Vītolu fondam. Taču tas nav vienīgais Latvijai veltītais labais darbs. Kopš Latvija atguvusi neatkarību, Vējiņu ģimene ir sniegusi plašu un daudzveidīgu atbalstu savai Tēvzemei, iesaistot un iedvesmojot arī citus Austrālijas latviešus. Jānis Vējiņš uzskatīja: „Mums visiem ir viens mērķis – veidot labāku Latviju.“
Jānis Vējiņš sniedzis būtisku atbalstu Latvijas armijai, Zemessardzei, aicinājis ziedot līdzekļus Jaunsargu organizācijas atbalstam, partizānu cīņu vietu apzināšanai, Brāļu kapu uzturēšanai, ik gadu dāvinājis vērtīgas grāmatas gan Vītolu fonda stipendiātiem, gan jaunajiem virsniekiem, Nacionālās aizsardzības akadēmijas beidzējiem. Vējiņu ģimene bija nesavtīgi mecenāti, kuriem rūpēja Latvijas nākotne, valstiskuma stiprināšana, un vienlaikus – sirsnīgi, atsaucīgi un ļoti darbīgi cilvēki. Ir pavadīts ražīga darba pilns mūžs, ir nesavtīgi palīdzēts savai Tēvzemei, taču pats īstākais apliecinājums Vējiņu ģimenes patiesajai dzimtenes mīlestībai ir mazdēla Dāvida izteiktā vēlme dzīvot un strādāt Latvijā.
Piektdien, 10. augustā, Austrālijas pilsētā Melburnā Svētā Krusta baznīcā ar godbijības un pateicības cauraustu sēru ceremoniju izvadīs mūžībā Latvijas patriotus un mecenātus Ainu un Jāni Vējiņus.
Mēs sakām PALDIES! Mēs nesakām ardievas, Jūs paliksiet mūsu pateicībā, mūsu domās.
Vītolu fonda vārdā,
Vita Diķe