Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pirmā sieviete – bīskape Islandē

No islandiešiem mēs varam mācīties

Laikraksts Latvietis Nr. 208, 2012. g. 4. jūlijā
Vera Rozīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēc konsekrācijas dievkalpojuma Reikjavikas Halgrimsširkas (Hallgrimskirkja) katedrālē. Pirmā rindā vidū bīskape Agnese Sigurdardotire, pirmā rindā trešais no labās arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. FOTO Vera Rozīte.

Arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis pie Reikjavikas Halgrimsširkas (Hallgrimskirkja) katedrāles, kurā notika bīskapes konsekrācijas dievkalpojums. FOTO Vera Rozīte.

Vera Volgemute Rozīte ekskursijas laikā kopā ar Islandes luterāņu Baznīcas programmu koordinatori un ekskursijas vadītāju Annu M. Olafsdottir pie Gullfoss ūdenskrituma. FOTO Elmārs Ernsts Rozītis.

Sekojot oficiālam ielūgumam no Islandes luterāņu Baznīcas, kopā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti 24. jūnijā piedalījāmies Islandes bīskapes Agneses Sigurdardotires (Agnes Sigurdardottir) svinīgajā konsekrācijas dievkalpojumā Reikjavikas katedrālē.

Uz nozīmīgo pasākumu bija ieradušies vairāki Eiropas valstu bīskapi: Zviedrijas arhibīskaps Anderšs Vejrīds (Anders Wejryd), Somijas arhibīskaps Karijs Mekinens (Kari Mäkinen), Borgas bīskaps no Norvēģijas Atless Somerfelds (Atle Sommerfeldt), Īrijas anglikāņu arhibīskaps Maikls Džeksons (Michael Jackson), Dānijas vadošais bīskaps Pēteris Skuvs Jākobsens (Peter Skov Jakobsen), Skotijas episkopāļu Baznīcas vadošais bīskaps Deivids Čilingvorts (David Chillingworth), Lielbritānijas luterāņu Baznīcas bīskape, pēc tautības latviete – Jana Jēruma-Grīnberga u.c.

Arhibīskaps E. Rozītis nodeva oficiālus sveicienus arī no Baltijas luterāņu baznīcu bīskapiem.

Dienā pirms oficiālā pasākuma viesi piedalījās ekskursijā, kuru vadīja Islandes luterāņu Baznīcas programmu koordinatores Anna M. Olafsdotira (Olafsdottir) un Adda Steina. Ekskursijas laikā bija iespējams ne tikai iepazīties ar Islandes vēsturisko pārskatu, apmeklēt vecāko Islandes baznīcu un islandiešiem nozīmīgas vietas, bet arī savstarpēji iepazīties un apmainīties domām. Neizpalika arī daža laba anekdote, kurās paši islandieši par sevi labsirdīgi pajoko: tā kā Islandē ir pavisam maz koku, un, ja arī tie vietām ir sastopami, tad tie drīzāk ir pundurkociņi, tāpēc islandieši uz jautājumu – „Ko darīt, ja tu mežā apmaldies?“, atbildētu: „Piecelies kājās!“

Sarunas turpinājās arī vakarā pie viesiem un Islandes Baznīcas pārstāvjiem veltītām vakariņām.

Par prieku un pārsteigumu pie mūsu galda mums blakus apsēdās jaunievēlētā bīskape Agnese Sigurdardotire, kā arī Norvēģijas, Dānijas bīskaps un bīskape no Grenlandes. Nezinu, vai savādāk būtu iespējams uzzināt dažādas, katras zemes Baznīcai raksturīgas nianses, kā piemēram to, ka Grenlandes bīskape daļu no saviem draudžu apciemojumiem veic ar helikopteru.

Interesanti, ka islandieši saglabājuši seno norvēģu valodas tradīciju – uzvārdus darināt, vadoties no tēva vārda. Piemēram, Agnese Sigurdardotire, kas nozīmē Agnese, Sigurda meita, bet vīriešiem, piemēram, Reikjavikas Doma Baznīcas dekāns Sr. Hjalmar Jonsoon – jāsaprot kā Sr. Hjalmars, Jona dēls.

Jaunās bīskapes ievēlēšana norāda uz demokrātisku procesu attīstību Islandes luterāņu Baznīcā. Kaut arī vairāk nekā 150 mācītāju vidū Islandē ir arī sievietes, tieši jaunievēlētā bīskape ir šķīrusies un uzaudzinājusi trīs nu jau pieaugušus bērnus – divus dēlus un meitu, par ko bīskape stāstīja ar siltu mātes lepnumu un prieku.

Tieši pārvarot grūtības, viņa ieguvusi dziļu uzticību un paļāvību Dievam.

Savā konsekrācijas dievkalpojuma uzrunā viņa uzsvēra dzīvās ticības nozīmi Baznīcas tālākai attīstībai un cilvēku vienotībai.

Agnese Sigurdardotire patiesi likās ne tikai Baznīcas, bet visas islandiešu tautas ievēlēta, jo konsekrācijas laikā varenā Reikjavikas katedrāle bija viesu pārpildīta. Cilvēki bija sabraukuši no visiem Islandes krastiem (Kā zināms, salas vidiene ir neapdzīvota, līdzīgi Austrālijai). Uz dievkalpojumu bija ieradies arī Islandes Valsts Prezidents ar kundzi u.c. ievērojami viesi. Pasākumu translēja Islandes televīzija un radio.

Patiesi iespaidīgi bija vērot no malas svinīgo konsekrāciju ar lielo mācītāju skaitu baltajās krauzēs un dažādu valstu bīskapiem greznajos tērpos.

Islande, tāpat kā Latvija, ir maza, ar vēl mazāku iedzīvotāju skaitu, kas sasniedz tikai apmēram pusmiljonu, tāpēc mūsu tautām ir savas līdzības un tomēr – arī atšķirības. Ļoti svarīgi arvien vairāk apzināties, cik nozīmīgi mazajām kaimiņu tautām turēties kopā – ne skaužot, bet mācoties labākās pieredzes un sniedzot draudzīgu roku. Islande apliecina, ka bez armijas un bruņošanās iespējams pastāvēt un attīstīties. Tas ir tautas gara spēks un drosme. No islandiešiem mēs droši varam mācīties sīkstumu, izturību, lepnumu par savu zemi un tautu, un labu demokrātiju.

Vera Volgemute Rozīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com