Amerikas Latviešu apvienības 61. kongress

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

ALA 61. kongresa delegāti balso. FOTO Raits Eglītis.

Palielināt / Enlarge

ALA 61. kongresa delegāti. FOTO Raits Eglītis.

Palielināt / Enlarge

ALA valde un darbinieki. Pirmajā rindā no kreisās: kasiere Vaira Rozentāla, Informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere, Kultūras nozares vadītāja Iveta Vesmane Felzenberga, Kultūras fonda vadītāja Sarma Muižniece Liepiņa, priekšsēde Anita Bataraga, Biedru nozares lietvede Dace Eglīte, finanšu lietvede Ingrīda Valdmane, ceļojumu programmu koordinatore Anita Juberte, programmu attīstības lietvede Ilze Garoza. Otrajā rindā no kr.: „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītājs Ēriks Krūmiņš, sekretārs Juris Mežinskis, Revīzijas komisijas locekļi Valdis Kārklis, Roberts Šverns un Mārcis Jansons, ģenerālsekretārs un biroja vadītājs Raits Eglītis. FOTO Raits Eglītis.

Svētdien, 2012. gada 6. maijā, Anarborā Mičiganā noslēdzās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 61. kongress, kurā piedalījās ap 70 ASV latviešu organizāciju pārstāvji, kā arī vairāki viesi no Latvijas. Kongresa galvenais mērķis bija lemt par ALA darba plāniem nākamajam gadam, kā arī ievēlēt jaunu apvienības valdi. Kongresa viesu vidū bija LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar latviešiem ārzemēs Rolands Lappuķe, Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis, žurnāla Ir politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers. Kongresa laikā notika arī LR goda konsulu diskusija, ko vadīja Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks Juris Pogrebņaks.

ALA kongress ir galvenā lēmumu pieņemšanas institūcija apvienībā. Šī gada kongresā uzsvars tika likts uz jautājumiem, kas skar latviešu organizāciju nākotni ASV, biedru situāciju, sadarbības stiprināšanu ar Latvijas valdību un nevalstiskajām organizācijām.

Kā savā uzrunā, ko ilustrēja Powerpoint fotoattēli, norādīja ALA priekšsēdis Juris Mežinskis, aizvadītā gada laikā ALA ir veikusi plašu izpēti, lai noskaidrotu pašreizējo stāvokli latviešu organizācijās un izzinātu ASV latviešu sabiedrības šī brīža vajadzības. Līdz šim ALA galvenās prioritātes bija latviešu valodas un kultūras saglabāšana ASV, kā arī sadarbības stiprināšana ar Latviju. J. Mežinskis pastāstīja par ALA vispārējo darbu, kā arī informēja par katras nozares sasniegumiem.

Kongresa laikā speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe iepazīstināja delegātus ar jaunumiem Latvijas valsts sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs. Politiskais komentētājs Aivars Ozoliņš sniedza savu ieskatu Latvijas politikā pēc Valsts prezidenta Rīkojuma Nr. 2. Rīgas Tehniskās Universitātes prorektors Uldis Sukovskis stāstīja par augstākās izglītības attīstību Latvijā un mācībām RTU. Savukārt Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers izskaidroja situāciju, par to kā un kādas problēmas pārvar jaunā emigrācija, veidojot latviešu (papild)skolu tīklu Eiropā.

Pēc ALA vadības vēlēšanām, valdes sastāvā notika šādas izmaiņas: priekšsēža amatā Juri Mežinski no Sinsinnati nomainīja līdzšinējā Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga no Ņudžersijas. Izglītības nozares vadību pārņēma Andra Zommere no Kalamazū. Savukārt Jāņa Kukaiņa pienākumus Informācijas nozarē uzņēmās Taira Zoldnere no Sanfrancisko. (J. Kukainis, kurš nesen tika ievēlēts PBLA priekšsēža amatā, paliek arī viens no pieciem ALA pārstāvjiem PBLA valdē. Pārējie ir A. Bataraga, T. Zoldnere, Ē. Krūmiņš un V. Kārklis). Visvari Ģigu, kurš septiņus gadus bija vadījis Sporta nozari, amatā nomainīja Toms Trautmanis, kurš pašreiz dzīvo un strādā Anarboras pilsētā Mičiganā.

Līdzekļu vākšanas un Biedru nozares turpinās vadīt Andris Ramāns no Kalifornijas. Viņam kongresa delegāti ieteica meklēt referentu/-i, kas palīdzētu apzināt un sadarboties ar jauniebraucējiem no Latvijas. Kultūras nozari turpinās vadīt Iveta Vesmane Felzenberga no Sietlas, bet Kultūras fondu – Sarma Muižniece Liepiņa no Bostonas apkārtnes. ALA finanses turpinās pārzināt Vaira Rozentāla no Detroitas apkārtnes. Bijušais priekšsēdis J. Mežinskis pildīs valdes sekretāra pienākumus un ir solījis palīdzēt valdes kasierei. Ēriks Krūmiņš vadīs Sadarbība ar Latviju nozari. Revīzijas komisijā atkārtoti ievēlēja Robertu Švernu un Valdi Kārkli no Vašingtonas apkārtnes un Mārci Jansonu no Detroitas.

Kongresa delegati pieņēma 26 rezolūcijas un veselu rindu ieteikumu, kuri gan bija vairāk saistīti ar finanšu darba pilnveidošanu. Arī rezolūcijas šogad galvenokārt saistījās ar apvienības iekšējo darbu, proti – uzlabot sakarus ar organizācijām, izmantot modernās tehnoloģijas, atjaunot ALA informatīvos materiālus utt.

Kongress arī aicināja Statūtu komisiju un Biedru nozari pārskatīt ALA Statūtus un mainīt tos, atvieglojot noteikumus kā organizācijas var sūtīt pārstāvjus uz kongresiem. (Statūtu maiņas jāizsludina 90 dienas pirms nākamā kongresa.)

Nacionālpolitiskā darba rezolūcijās kongress aicināja valdi turpināt sadarboties ar Latvijas valdību un ministrijām sakarā ar dubultpavalstniecības un pasu jautājumiem, vēlēšanu procesa maiņām (vēlētāju reģistru un elektronisko balsošanu). Kongress uzdeva Informācijas nozarei piestrādāt pie Baltic Caucus rindu papildināšanas ASV kongresā, kā arī regulārāk informēt ASV latviešus un organizācijas par ALA darbu. Tika izteikts arī aicinājums mēģināt atvieglot viesmākslinieku vīzu iegūšanu.

Pilnu rezolūciju tekstu variet lasīt ALA mājas lapā www.alausa.org, kongresa sadaļā. Tur ievietota arī kongresa fotogalerija.

Raits Eglītis
ALA ģenerālsekretārs
Laikrakstam "Latvietis"