Bēdu vēsts no Pertas – Jūlijs Bernšteins mūžībā

Palielināt / Enlarge

Jūlijs Bernšteins
5.05.1929.– 8.04.2024.

Palielināt / Enlarge

PLDK pēdējās pilnsapulces dalībnieki: „Bija skaisti laiki! Un paliek tikai atmiņas.“ FOTO Anita Rudaka.

Otrdien, 2024. gada 9. aprīlī, Pertas latviešu sabiedrību sasniedza bēdu vēsts – pirmdien, 8. aprīlī, miris Jūlijs Bernšteins. Kaut gan Jūlijs mums par savu veselību nebija pārāk žēlojies, tomēr viņa ģimene zināja, ka viņa veselība stipri klibo, un beigās arī viņa sirds apstāja pukstēt. Jūlijs bija dzimis 1929. g. 5. maijā Latvijā. 1949. gadā iebrauca Pertā Fremantles ostā un šeit nodzīvoja visu laiku. Sākuma gados izmācījās par krāsotāju un nodibināja pats savu krāsotāja uzņēmumu. Savu māku izlietoja gan Pertas Latviešu Centra būvē, gan daudziem latviešiem Pertā, kuru mājām bija vajadzīgi krāsošanas darbi. Jūlijs apprecēja Maigutu Vīlipu, un viņi kopā uzaudzināja divus dēlus – Induli un Aldi.

Tā no mūsu vidus ir aizgājis atkal viens Pertas latviešu čaklais rūķītis un jo sevišķi Pertas dramatiskās kopas dvēsele. Mēs atceramies, ka kādi Pertā iebraukušie latviešu bēgļi, kuri gan Latvijā, gan Vācijā bija guvuši teātra mākslu, sāka meklēt citus, savai teātra pieredzei līdzīgus cilvēkus ar cerībām vēl turpināt staigāt pa latviešu teātra skatuves dēļiem arī Austrālijā. 1950. g. maijā Pertā sanāca grupiņa tieši šādu cilvēku. Šajā pirmajā grupiņā bija Bobete Blicava, Dailonis Olmanis, Leo Geidāns, Jūlijs Bernšteins, Anna Lanske un Gunārs Kaģis; no tiem pēdējais dzīvais bija Jūlijs Bernšteins. Turpat tai dienā arī nolēma nodibināt Pertas Latviešu dramatisko kopu (PLDK). Kopa izauga un līdz 1980. gadiem Pertā jau bija darbojušies 147 biedri, kuri jau bija iestudējuši 47 latviešu teātra izrādes, un lielākajā daļā no tām Jūlijs bija ņēmis pa lomai gan Pertā, gan citos Austrālijas latviešu centros.

Pertas latviešu sabiedrībai pamazām sarūkstot, 2019. g.3. novembrī sanāca teātra biedru pilnsapulce un ar smagu sirdi nolēma, ka Pertā teātra darbību pēc 69 gadiem (vismaz tuvākā nākotnē) nav iespējams atjaunot; tātad no tās dienas – 2019. g. 3. novembra PLDK vairs nepastāv. Mūsu Pēdējais cēliens ir beidzies, un tagad ir tikai atliek savākt savas mantiņas un Latviešu Centrā atstāt mūsu vietu kādam citam. Jūlijs Bernšteins bija klāt gan pie PLDK dzimšanas, gan tās Pēdējā cēliena – tās slēgšanā.

Bet tā jau bija tikai viena Jūlija nodarbošanās Pertas latviešu kopienā. Jūlijs Bernšteins jau pašos sākuma gados spēlēja basketbolu Pertā latviešu basketbola komandā. Tomēr laiks ņēma savu lomu. Pamazām dilstot Pertas latviešu kopienai, PLDK pamazām zuda spējīgi režisori, zuda aktieri, zuda dekoratori, skatuves meistari, un bija arvien grūtāk iesaistīt jaunus spēkus. Tomēr teātrinieki turpināja mūsu sarīkojumus kuplināt, šiem sarīkojumiem un mums sniedzot piemērotus dzejoļus. Jūlijs Bernšteins bija viens no tiem, kas prata ar savu teātra mākslu mums sagādāt pat tādus pārdzīvojumus, kad vienai otrai actiņai izraisīja pa slēptai asariņai.

Laikam arī visi Pertas Latviešu Centra krāsošanas darbi bija Jūlija roku darbs. Vēlāk Jūlijs ilgus gadus ziedoja Daugavas vanagu valdes darbā. Par viņa nesavtīgo darbu Daugavas vanagiem – gan nodaļas, gan Pertas latviešu sabiedrības labā Jūlijs tika apbalvots ar Daugavas vanagu augstāko atzinību – Daugavas Vanagu nozīmi Zeltā, kuru šis Pertas kopienas čaklais rūķītis bija ar uzviju pelnījis. Vēl jau tikai pagājušā gadā par darbu un vispār par ziedošanos ar savu nesavtīgo darbu Pertas latviešu kopienā Jūlijs saņēma Pertas Latviešu organizāciju Atzinības rakstu.

Paldies Jūlijam par vienmēr pārdomātu padomu un par nekad neatteiktu palīdzību, kuras iztrūkumu mēs Pertā jutīsim vēl daudzus gadus.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“