Dzīvosim cerībā!

Kristus augšāmcelšanās nav tikai vēsturisks notikums pirms ap divi tūkstoši gadiem. Ko Dievs darīja Jēzum, notiek arī mums šodien. Ne tikai, kad mēs mirstam, bet tagad.

Jēzus, Dieva dēls, tika sists krustā un trešajā dienā Dievs viņu cēla no mirušajiem.

Tāpēc, ka Jēzus ir augšāmcēlies no mirušajiem, mēs varam ticēt, ka pēc nāves nāk dzīvība, labais uzvar ļauno, mīlestība ir lielāka un spēcīgāka par naidu. Dzīvē ir vairāk nekā šīs pasaules dzīve.

Un te ir vislielākā, vispārsteidzošākā lieta – tas, kas notika Jēzum, notiks arī mums!

Svētais Pāvils rakstīja Romiešu draudzei 6:3-5.

Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē. Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.

Kad mums ir uzticība Dievam, kurš uzcēla Jēzu no mirušajiem, un kad mēs esam savienoti ar Jēzu īpaši caur kristībām, tad arī mums ir apsolīta dzīve pēc nāves.

Tas ne tikai nozīmē, ka mēs ejam būt kopā ar Dievu, kad nomirstam, bet arī tas ietekmē, kā mēs dzīvojam šeit tagad.

Mēs dzīvojam cerībā, vienmēr.

Svētais Pāvils rakstīja Romiešiem 8:24-25.

Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.

Tie pasakainie mirkļi mūsu dzīvē, kas bija pagātnē, nav tikai pagātnē. Tās bija debesu garša – a taste of heaven. Ja šī dzīve būtu viss, kas eksistē, tad mums kļūstot vecākiem, viss labais ir pagātnē. Mums būtu tikai atmiņas, zaudējumi un skumjas.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir mūsu nākotne, un jā, tas var šķiet pārāk labi, lai būtu patiesība – tas ir ticības lēciens. Bet ja mēs ticam, ja mēs riskējam dzīvot ticībā, tas taisa starpību visu mūsu mūžu.

Mūsu nākotne ir prieka pilna, jo mēs arī redzēsim mūsu mīļos, kuri ir aizgājuši mūžībā. Kad mēs dzīvojam it kā augšāmcelšanās būtu īsta, tad mēs dzīvojam cerībā līdz mūsu pēdējai dienai uz zemes.

Prāveste Helga Jansone
Laikrakstam „Latvietis“