Redakcijā

Svētdien bija liela diena Melburnas Svētā Krusta draudzē. Tā svinēja 60 gadu pastāvēšanas jubileju, un reizē ieveda amatā jauno draudzes mācītāju. Apsveikumu runās pieminēja pareģojumus no agrākajiem gadiem, kad bažījās par draudzes pastāvēšanu. Minējumi par draudzes darba iespējamo beigšanu ir pierādījušies pāragri.

Interesants fakts ir tas, ka no latviešu draudzēm Austrālijā, tikai viens mācītājs ir pats dzimis Austrālijā, proti, Pertas ev. lut. Svētā Pāvila draudzes mācītājs Gunis Balodis. Svētā Krusta draudzes dibinātājs, māc. (un vēlāk prāv.) Arnolds Grosbachs pats bija Otrā pasaules kara bēglis. Draudzes gana pienākumus pēc viņa pārņēma māc. Aldis Elberts no ASV. Un tagad ir atkal mācītājs no Latvijas – māc. Dainis Markovskis.

Varētu jau teikt, ka Austrālijā ir salīdzinoši mazāk latviešu nekā Latvijā vai ASV. Bet tad jāatceras, ka Austrālijas latviešu ev. lut. draudžu apvienības prāvests Kolvins Makfersons arī ir iebraucējs, bet no Jaunzēlandes, kur latviešu skaits pat mazāks nekā Austrālijā.

Kā parasti, laikraksta tīmekļa vietnē www.laikraksts.com ir redzamas vairāk fotogrāfijas nekā mums vietas iespiest laikraksta numurā. Atcerieties, ka daudzām fotogrāfijām tīmeklī var redzēt lielāku variantu, uzklikšķinot uz parastā lieluma fotogrāfijas. Būs arī video reportāža par draudzes jubileju un draudzes jaunā mācītāja ievešanu amatā.

Nākamnedēļas laikrakstā turpināsim atzīmēt Melburnas Sv. Krusta draudzes jubileju ar interesantiem un, iespējams, piemirstiem faktiem no draudzes sākuma gadiem.

Šonedēļ varam lasīt Mag. Paed. Veras Volgemutes Rozītes rakstu par Latvijas garīgās dzīves dimensiju izglītībā. Viņai ir liela pieredze mēģinājumos garīgās vērtības ieviest Latvijas skolu programmās. Šie mēģinājumi, diemžēl, ne vienmēr ir bijuši sekmīgi. Manuprāt latviešiem ļoti raksturīgs bija notikumi 1993./94. gadā, kad baznīcas nevarēja vienoties par multikonfesionālām ticības mācībām skolās, bet katrs gribēja tikai savējo. Sekas nenāca nevienam par labu.

Tāpat mums ir daudzos citos jautājumos, kas skar pat latviešu tautas izdzīvošanu, ka katram jāstrīdas par saviem sīkumiem, neredzēdami tā saukto lielo bildi. Un ir tie, kas tik priecājās, ka latvieši atkal iekrīt savā paštaisnīgumā, un nedomā par plašāku stratēģiju.

GN
2011. g. 13. aprīlī