Latvieši Zviedrijā

Palielināt / Enlarge

Stokholmas koris. Juris Rozītis stāsta par kora vēsturi. Kreisā pusē diriģente Gaida Rulle. FOTO Markus Henmalm.

Palielināt / Enlarge

Diriģente Gaida Rulle ar ziediem. FOTO Markus Henmalm.

Palielināt / Enlarge

FOTO Markus Henmalm.

Sestdienas 12. marta pievakarē Alvīkas saieta nama telpas Stokholmā pieskandināja latviešu tautas dziesmas, skanīgas vīru, sievu un jauniešu balsis un kokles skaņas. Lai atzīmētu Stokholmas Latviešu kora 65 gadu darbības jubileju, šeit bija pulcējušies teju divsimt kormūzikas cienītāji – gan esošie un bijušie Stokholmas latviešu kora dalībnieki, gan dziedātāju ģimenes, draugi un goda viesi. Bija ieradušies daudzi latviešu kopienas pārstāvji, bet daži jubilejas viesi pat bija mērojuši ceļu no Latvijas.

Kora jubilejas koncerta programmā skanēja tādas iemīļotas latviešu tautas dziesmas, kā Meitiņas, māsiņas, Bēdu manu lielu bēdu, Ai galdiņi, Mazs bij' tēva novadiņis, Aijā žūžū, Iesēju liniņus, kā arī kora diriģentes un mākslinieciskās vadītājas Gaidas Rulles aranžētā Ēdiet govis zaļu zāli. Klausītājiem tika atskaņoti arī vairāki latviešu komponistu oriģināldarbi. Tostarp, Emīla Melngaiļa Jāņuvakars, Mārtiņa Brauna Saule, pērkons, Daugava, kā arī Helmera Pavasara Bērzi. Jāpiebilst, ka jubilejas koncerta programmā izskanējusī dziesma Bērzi ir viena no Stokholmas Latviešu kora pastāvēšanas vēsturē visvairāk dziedātajām dziesmām. Savukārt lielākās publikas ovācijas tika dziesmām Saule, pērkons, Daugava un Ai galdiņi. Koncertā kora skanējumu kuplināja solistu Ievas Reines, Ievas Zālītes un Kristera Vikmarka (Christer Wikmark) skanīgās balsis, kā arī Lukas Henmalm, Andras Henmalm Irbes un Gaidas Rulles kokles spēle.

Īpašu gaisotni koncerta laikā radīja Austrālijā uzaugušā stokholmieša Jura Rozīša stāstījums par Stokholmas Latviešu kora vēsturi. Tajā uz īsu brīdi varēja atgriezties tālajā 1944. gadā, kad trimdā Zviedrijā ieradās latviešu kormūzikas lielmeistars un Stokholmas Latviešu kora dibinātājs – Teodors Reiters. Varēja sekot līdzi kora uzplaukumam Reitera laikā, kad koris ar panākumiem koncertēja Zviedrijā, Norvēģijā un citviet, izpelnoties izcilas mūzikas kritiķu atsauksmes. Uzzināt arī par grūtībām vēlākajos gados, kad Stokholmas Latviešu kora pastāvēšana bija iespējama, vien pateicoties atsevišķu uzņēmīgu un dziedāt gribošu dalībnieku aktivitātei. Klausītāji varēja dzīvot līdzi arī Stokholmas Latviešu kora neiztrūkstošai dalībai Eiropas latviešu dziesmu svētkos un milzu sajūsmai, piedaloties Vispārējos latviešu Dziesmusvētkos pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā.

Koncerta laikā un arī pēc tā skanēja daudz paldies vārdu un apsveikumu. Koris pateicās saviem bijušajiem dalībniekiem, atbalstītājiem un diriģentiem, īpaši suminot klātesošos – diriģenti Magdalēnu Kalniņu, kas vadīja kori no 1991. gada līdz 1998. gadam; ilggadējo kora atbalstītāju un koncertmeistaru Gunāru Zvejnieku un Ileānu Pētersoni, kura jau kā operas skolas studente iesāka dziedāt korī, un drīz vien kā soliste uzstājās kora koncertos, pēdējo reizi 1995. gadā Reitera kora dibināšanas atceres koncertā. Ar īpašām ovācijām un ziediem tika sveikta soprāns Viktorija Apenīte, kura Stokholmas Latviešu korī dzied visilgāk – kopš 1949. gada līdz pat šodienai.

Kori un tā māksliniecisko vadītāju Gaidu Rulli apaļajā jubilejā sumināja daudzi sveicēji. Tika nolasīti rakstiski apsveikumi no kora ilggadējā diriģenta Andra Vītoliņa un koncertmeistares Gunas Kurmis, kā arī apsveikumi no Zviedrijas latviešu organizācijām – Zviedrijas Latviešu Centrālas padomes un Andreja Eglīša Latviešu nacionālā fonda. Apsveikt Stokholmas Latviešu kori jubilejā, mērojot ceļu no Rīgas, bija ieradušās arī meiteņu kora Sapnis pārstāves.

Jubilejas koncertam sekoja saviesīgā daļa, kurā klātesošos ar sirsnīgu uzrunu sveica ilggadējā kora priekšsēde Izabella Cielēna un korim vairāk nekā 60 gadus uzticīgā dziedātāja Viktorija Apenīte. Koristi un viesi varēja aplūkot kora vēsturisko fotomateriālu izstādi un baudīt Andreja un Ingrīdas Leimaņu un palīgu sarūpēto mielastu – dažādus latviskus ēdienus un dzērienus. Jubilejas svinību vakaram ritot, tā dalībnieki gremdējās patīkamās atmiņās, risināja saviesīgas sarunas, dziedāja latviskas svinību dziesmas un laidās jautrās dejās.

Jubileja nu ir nosvinēta un Stokholmas Latviešu koris turpina ikdienas darbu – norit iknedēļas mēģinājumi un gatavošanās nākamajiem koncertiem latviešu kopienas pasākumos Stokholmā un domās jau arī 2013. gada Vispārējiem latviešu Dziesmusvētkiem Rīgā.

Aira Miķelsone
Stokholmas Latviešu kora dalībniece
Laikrakstam „Latvietis“