Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Laikraksts Latvietis Nr. 135, 2011. g. 9. martā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Nav daudz cilvēku, kuru aiziešana mūžībā liek domāt par kādas ēras noslēgšanu. Tāds cilvēks bija Elga Rodze-Ķīsele. Viņas ģimenes drausmīgās ciešanas Baigajā gadā pataisīja viņu par pārliecinātu un nenogurstošu pretkomunisa cīnītāju. Cīņa nepalika tikai vārdu līmenī, jo Austrālijā bija mēģinājumi viņu fiziski ietekmēt.

Cik dīvaini tad, ka vienu brīdi latviešu sabiedrībā bija cilvēki, kas Elgu Rodzi-Ķīseli uzskatīja par komunistu simpatizētāju.

Īpatnējs posms trimdas latviešu dzīvē bija tā sauktie Kultūras sakaru kari 1980. gados, kad bija mēģinājumi no dažām trimdas aprindām apturēt un aizliegt Latvijas latviešu kultūras vērtību izplatīšanu trimdas zemēs. Viens no uzdotajiem iemesliem bija tas, ka čekas filiāles, kā Kultūras sakaru komiteja, centās šos sakarus kontrolēt un izmantot.

Es pats saņēmu pārmetumus tad, kad, kā Latviešu jaunatnes apvienības Austrālijā Melburnas nodaļas un vēlāk Centrālās valdes priekšsēdis, izrādīju filmas no Latvijas. Trimdas otrās paaudzes latviskuma pastāvēšanai bija svarīgi, ka būtu turpinoša saite ar Latviju, jo lielākā daļa no mums (vismaz Austrālijā) nebija paši Latviju redzējuši. Šo saiti veicināja Latvijas filmu, mūzikas un literatūras izplatīšana trimdas zemēs. Tas, ka Kultūras sakaru komiteja iedomājās, ka viņiem nāk kāds labums no šiem sakariem tikai liecina par to, ka arī čeka var smagi kļūdīties.

Šajos karos man sabiedrotā bija Elga Rodze-Ķīsele, kura aizstāvēja kultūras sakarus, un līdz ar to paradoksāli tika dēvēta par komunistu līdzskrējēju. Savus uzskatus viņa labi izklāstīja rakstā Mēs un pašreizējās Latvijas literatūra 1983. gadā žurnāla Jaunā Gaita 146. numurā. Viņa rakstīja „Mēs bieži sajaucam jēdzienus: mēs cieņu pret latviešu gara cilvēkiem izmainām ar naidu pret tā sargu. Ir cilvēki, kas zina pērkamās mantas cenu, bet nepazīst tās vērtību.“

Te vietā būtu piebilst, ka kultūras sakaru aizliedzēji ne tikai nezināja pērkamās mantas vērtību, bet bieži pamatīgi pārvērtēja cenu.

Elga Rodze-Ķīsele mēdza pamācīt un neatkāpties no saviem uzskatiem. Ir leģendāri stāsti par viņas pūlēm labot saskatītās kļūdas. Dažreiz prasījās atkārtot nāvīgi ievainotā un mirstošā pulkveža Oskara Kalpaka slavenos vārdus vltn. Ķīselim: „Ķīsel, lēnāk! – Lēnāk, Ķīsel!“

Vieglas smiltis, Elga!

GN
2011. g. 9. martā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com