Redakcijā

Kas ir latvietis? Ar šo jautājumu savulaik daudz nodarbojās trimdas latviešu jaunatnes organizācijas.

Vai tas ir cilvēks, kuram senčos ir latvieši? (Bet tad, kā definēsim, kāpēc sencis pieskaitāms latviešiem?) Vai obligāti jāmāk latviešu valoda? Vai jābūt Latvijas pavalstniecībai (Trimdas gados jautājums par pavalstniecību tikpat kā atkrita, kaut arī daudziem latviešiem bija Latvijas sūtniecības Londonā izdotās pases, kuras bija derīgas ceļošanai lielākā daļā pasaules valstīs).

Austrālijas Augstākā tiesa (High Court) spriedumā par piederību aborigēnu vai Tores šauruma salenieku tautām 1983. gadā (46 ALR 625) definēja šo tautību piederīgo kā cilvēku, kas ir izcēlies no šīs tautas, kas pats sevi uzskata par šīs tautas piederīgo un tiek savā sabiedrībā pieņemts, kā tautas piederīgais.

Tāds ir liktenis tautai bez savas nacionālās valsts. Ne valodas, ne pavalstniecības nav svarīgas.

Vai mēs, latvieši, vēlamies līdzīgu likteni, kad citi spriež par mūsu tautu, un mūsu izdzīvošana ir citu rokās?

Latviešiem ir sava valsts, un mūsu ievēlētiem priekšstāvjiem ir pienākums aizstāvēt latviešu intereses.

Kā lasām šī laikraksta numura pirmajā lappusē PBLA vēstulē Saeimai, nav viss kārtībā ar Saeimas atbalstu latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai.

Lai mazinātu krieviski nerunājošo lingvistisko diskrimināciju, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas deputāti bija iesnieguši grozījumus Darba likumā, kas paredzēja aizliegt darba devējiem „noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei“. Lai šo priekšlikumu skatītu tālāk, tas būtu vispirms nododams Sociālo un darba lietu komisijai.

Pret šo ierosinājumu runāja frakcijas Par labu Latviju deputāts Ainārs Šlesers, kurš uzskatīja, ka visiem Latvijā strādājošiem jāmāk krievu valoda, un kā pierādījumu minēja gadījumu, kad ar Igaunijas paziņu sēdēja kādas viesnīcas restorānā un dzēra kafiju, tēju un sarunājās krieviski. Tad vēlējušies pasūtīt ēdienu. Pienāca jauna oficiante un sāka ar viņiem runāt angliski, bet nav mācējusi krievu valodu. Kaut gan igaunis labi runājot angliski, meitene esot stāvējusi apmulsusi, kas liek saprast, ka latviski runājošais Ainārs Šlesers un angliski runājošais igaunis ir pastāvējuši uz tiesībām Latvijā runāt Krievijas valodā.

Saeima noraidīja Darba likuma maiņas. Nākamnedēļ vēl par šo pašu.

GN
2011. g. 9. februārī