Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dibināti Daugavas Vanagi

Pagājuši 75 gadi

Laikraksts Latvietis Nr. 632, 2021. g. 13. janv.
Jānis Kārkliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā Zedelgemas kara gūstekņu nometnē Beļģijā atradās lielāks skaits latviešu leģionāri. Ieslodzītiem leģionāriem radās ideja dibināt karavīru biedrību. Tā 1945. gada 15. decembrī notika pirmā iniciatoru grupas sapulce, kurā pulkvežleitnants Rucelis paziņoja, ka nometnes vadībai nav nekas pretim bijušo karavīru organizācijas dibināšanai, kaut arī nav izteikušies pavisam pozitīvi. Iniciatoru grupa nolēma griezties pie nometnes latviešu karavīriem ar jaunās organizācijas dibināšanas ideju. Jau 18. decembrī bija sagatavots uzsaukums kas tika ievietots nometnes avīzē Laika Griežos. Darbs kustējās ātri un 19. decembrī majora Baloža ierosmē notika divīzijas virsnieku sanāksme pulkveža Skurbes vadībā. Šajā sanāksmē iniciatoru grupa iepazīstināja virsniekus ar jau paveiktiem priekšdarbiem un sagatavotiem materiāliem, kā arī uzklausīja sanāksmes dalībnieku vispārējos iespaidus par karavīru reakciju un noskaņu sakarā ar jaunās organizācijas dibināšanu.

19. decembra sanāksmes dalībnieki nolēma, ka jaunā biedrība domāta kā visiem karavīriem, kas ieročiem rokā cīnījušies par Latviju, tā arī uz vēlēšanos un uzaicinājumu karavīru piederīgiem un visiem kas domā tāpat kā karavīri. Iniciatoru grupa un pirmās virsnieku sanāksmes dalībnieki nolēma, ka biedrības darbs būs aprūpēt karavīru ģimenes, kam nav apgādnieku, invalīdus un sniegt materiālu atbalstu un padomus karavīriem un viņu ģimenes locekļiem. Dalībnieki arī nolēma, ka, atgriežoties Latvijā, viņi ņems dalību valsts politiskajā dzīvē. Visi iniciatori tomēr apjēdza, ka tā kā organizācija tiktu dibināta gūstekņu nometnē, tās galvenais darbs varēs sākties tikai tad, kad dibinātāji būs atbrīvoti no gūsta.

Nākošais darbs iniciatoriem bija sākt statūtu projektu, ar ko iepazīstināt dalībniekus dibinātāju sapulcē un vispār noskaidrot, vai tiešām starp karavīriem ir interese šīs jaunās biedrības dibināšanā.

Nākošās dienās avīzē Laika Griežos parādījās raksti un uzsaukumi, paziņojot par jaunās karavīru organizācijas dibināšanu. Vienu no rakstiem Fricis Grīnbergs nobeidza ar vārdiem: „Nebūsim pasīvi un nevarīgi! Mēs esam pārāk cietuši, lai nedomātu par rītdienu!“ Sekoja arī kapteiņa Viļa Akermaņa ideoloģisks raksts, kurš deva daudziem nometnes iedzīvotājiem jaunu sparu pelēkajā ikdienā. Rakstiem avīzē bija lieli panākumi, un interese par jaunās biedrības dibināšanu pieauga. Līdz 1945. gada 23. decembrim, kas bija tikai nedaudz vairāk nekā nedēļu pēc pirmās sanāksmes ar virsnieku pārstāvjiem, kapteinis Akermanis bija saņēmis pozitīvu saraksti no vairāk nekā 70% karavīriem.

Pozitīvās atsauksmes deva iniciatoru grupai vajadzīgo sparu un 1945. gada 25. decembrī nometnes diena avīzē Rīta Ziņas parādījās ziņas, ka „organizācijas dibināšanas pārstāvju sapulce notiks š.g. 28. decembrī plkst. 18.00 II nodalījuma teātra barakā.“ Sekoja garāks paskaidrojums, kā katras barakas iedzīvotāji var ievēlēt savu pārstāvi organizācijas dibināšanas sapulcei.

Uz jaunās organizācijas dibināšanas sanāksmi tika ievēlēti 312 baraku delegāti. Bez ievēlētiem delegātiem balss tiesības arī tika dotas pulkvedim A. Skurbem un kaprālim Fr. Grīnbergam, kuri kaut netika ievēlēti kā delegāti, bija aktīvi iniciatoru grupas dalībnieki. Šo iniciatoru grupas ierosinājumu pieņēma delegātu sanāksmes dalībnieki. Uz dibināšanas sanāksmi tomēr ieradās tikai 289 delegāti, un, kad nāca uz balsošanu par organizācijas dibināšanu, zālē bija tikai 277 delegāti.

Pēc iniciatoru grupas un virsnieku sanāksmes pārstāvju uzrunām un paskaidrojumiem sapulces delegāti vienbalsīgi nobalsoja par organizācijas komisijas ievēlēšanu, kura sastāvēja no 9 locekļiem un 3 kandidātiem, kā arī tehnisku lietu kārtošanai radīt īpašas komisijas no nominētajiem 27 pārstāvjiem. Jaunās organizācijas komisijā tika ievēlēti: plkv. V. Janums, kapt. V. Akermanis, kapr. E. Lauva, kapt. Ž. Butkus, maj. V. Hāzners, ltn. E. Vērzemnieks, ltn. G. Odiņš, maj. J. Ķīlītis un kapr. D. Malinovskis. Kandidātu amatos ievēlēja v.v. J. Utinānu, d-kar. D. Ķenci un maj. P. Balodi.

Ar 28. decembra sanāksmes beigšanās tomēr darbs nebija beidzies. Nākošajās dienās organizācijas komisija strādāja bez apstājas. Majors Ķīlītis pirmajā sēdē, 1945. gada 29. decembrī, ierosināja organizācijai dot vārdu Daugavas Vanagi, ko komisija arī pieņēma. Tālāk statūtu komisija sāka strādāt pie statūtu sagatavošanas, un jau 1946. gada 1. janvārī pēc četrām sēdēm bija gatavi pirmie statūti, kurus vēl pārstrādāja nākošās trīs sēdēs. 3. janvārī tika sasaukta nākošā delegātu sapulce kur tika pasniegts statūtu projekts. Statūtus tomēr šajā sapulcē nepieņēma, jo par vairākiem punktiem, ieskaitot, ko varētu uzņemt jaunajā organizācijā par biedriem, bija domstarpības. Trešajā delegātu sapulcē 1946. gada 4. janvārī tika pieņemti pirmie Daugavas Vanagu statūti, un nākošajā delegātu sapulcē 6. janvārī tika ievēlēta pirmā Daugavas Vanagu valde. Par pirmo pagaidu valdes priekšnieku tika ievēlēts pulkv. V. Janums un par viņa vietnieku kapr. E. Lauva. Pārējie valdes locekļi bija leitn. G. Odiņš, v.v. J. Utināns, leitn. E. Vērzemnieks, kapt. Ž. Butkus un d-kar. V. Erizāns, Interesantā kārtā pirmajā Daugavas Vanagu valdē nebija neviens no iniciatoru grupas locekļiem. Sapulci nobeidza, nodziedot Daugavas Vanagu dziesmu.

Ar to 1945. gada 28. decembrī Zedelgemas kara gūstekņu nometnes iemītnieki nodibināja jaunu organizāciju Daugavas Vanagi, kura vēlāk izauga par lielāko latviešu organizāciju ārpus Latvijas.

Daugavas Vanagi Austrālijā Daugavas Vanagu organizācijas dibināšanu atzīmēs Daugavas Vanagu delegātu sanāksmes ietvaros sestdien, 2021. gada 13. martā plkst. 14.00 Adelaides latviešu namā Tālava. Visi tautieši – vai ir Daugavas Vanagu biedri, vai ne, ir mīļi aicināti piedalīties. Sarīkojumā notiks arī Daugavas Vanagu Lielā Junda, kas ir Daugavas Vanagu tradīcija, kura nav notikusi Austrālijā vairāk nekā 10 gadus.

Daugavas Vanagi sasauksimies!

Jānis Kārkliņš,
Daugavas Vanagu Austrālijā valdes priekšsēdis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com