Redakcijā

Turpinām rakstu sēriju par Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienām.

Lilijas Zobenas-Īstas referāts bija piepildījis Melburnas Latviešu nama Mazo zāli. Tēma ļoti aktuāla – par latviešu trimdinieku, emigrantu, viesstrādnieku saskari un sadarbošanos Lielbritānijā.

Skaitļi ir elpu aizraujoši – Lielbritānijā pašreiz uzturas apmēram 100 000 iebraucēju no Latvijas. Ja latviešu visā pasaulē ir tikai kāds pusotrs miljons, tad šis ir ļoti zīmīgs procents. Un lielākā daļa neuzņem kontaktus ar pēckara latviešu trimdiniekiem.

Latviešu tautas izdzīvošanai ir svarīgi nezaudēt šos cilvēkus. Lielbritānijā vecās latviešu organizācijas sākušas piestrādāt, lai iesaistītu jauniebraucējus. Bet, kā apraksta Lilija Zobena-Īsta, ir daudz praktisku problēmu, kas aizkavē tādu pašu latviešu saliedēšanos, kā tas notika pirms 60 gadiem.

Svarīgai lomai jābūt Latvijas valsts iestādēm, un jābūt izstrādātām programmām, kā šo briesmīgo tautas dzīvā spēka aizplūdumu pārtaisītu par kaut ko pozitīvu.

Pirmais un pats svarīgākais ir nodrošināt to, ka Latvijas pavalstniecība netiek atņemta cilvēkiem, kas ir papildus pieņēmuši citas valsts pavalstniecību, un ka viņu bērni drīkst būt dubultpavalstnieki.

Tas ir Latvijas valstij un Saeimai kauna traips, un pat noziegums pret latviešu tautas nākotni, ka daudzos gadījumos ir atņemta Latvijas pavalstniecība šādiem cilvēkiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka palīgs Andrejs Rjabcevs informēja, ka ar tiesas lēmumu 2010. gadā pilsonība atņemta 82 personām, 2009. gadā – 90 cilvēkiem, bet 2008. gadā – 102 cilvēkiem, lielākoties tāpēc, ka persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību.

Saeima pagājušā nedēļā nodeva skatīšanai komisijās Nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Pilsonības likumā, kas paplašina iespējas iegūt dubultpilsonību, ja persona ir Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts pilsonis (pavalstnieks) un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī ja Latvijas pilsonis vēlas iegūt kādas minētās valsts pilsonību (pavalstniecību), vienlaikus saglabājot savu Latvijas pilsonību.

Austrālijā arī ir liels skaits jauniebraucēju, un tikai nedaudzi no viņiem iesaistās vecā latviešu sabiedrībā. Ka ir izņēmumi, varējam labi redzēt gan Kultūras dienu rīcības komitejas sastāva, gan dalībniekos.

Bet jādara vēl vairāk!

GN
2011. g. 1. februārī