„Brīvība“

„Brīvība, kāds tev ir vārds?“ Tā iesākas Andreja Eglīša dzejoļa vārdi, kuri daudzas reizes dzirdēti Dziesmu svētkos un arī dziedāti manā paša vīru korī Veseris.

Labs jautājums. „Kāds tev ir vārds?“ Daudz un dažādi tas ir bijis pārrunāts, debatēts, pat izcīnīts.

Ko brīvība īsti nozīmē? Kurš un kā var to atbildēt? Gada laikā, kurā pašlaik atrodamies, esam tuvu pie diviem vēsturiskiem notikumiem mūsu tautai. Reformācijas svētki (1517. g. 31. oktobrī) un Latvijas Valsts neatkarības pasludināšanas svētki (1918. g. 18. novembrī).

Abiem diviem šiem svētkiem ir saistība ar brīvību. Abiem diviem šiem notikumiem pamats iet vēl tālāk atpakaļ pasaules vēsturē. Pirms 2 000 gadiem Jēzus Kristus runāja par brīvību. „Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.“ (Jāņa ev. 8:31-32). Mēs redzam, ka brīvība un patiesība iet roku rokā. Cilvēks vai tauta nevar būt īsti brīva, ja trūkst patiesības. Tas, protams, paceļ citu jautājumu: „Kas ir patiesība?” Mēs dzīvojam laikmetā, kurā atbildes uz šo jautājumu ir tik daudzas un dažādas kā indivīdi, kas mēģina to atbildēt. Tomēr, mums jāmēģina mācīties un domāt dziļāk un tālāk (Mūžu dzīvo, mūžu mācies.), jo tikai tā mēs tiksim pie īstas brīvības.

Šomēnes runāšu par patiesību un brīvību, ko atrada baznīcas reformātors Mārtiņš Luters.

Viņa reformācija bija rezultāts tam, ka viņš pats nejutās brīvs. Viņš ļoti ilgojās pēc miera ar Dievu, bet to nevarēja atrast, pat ne kā mūks katoļu (vispārējā) baznīcā. Viņa vārdos, viņš ienīda Dievu un bija dusmīgs uz Viņu! Lutera ceļš uz brīvību saistījās ar viņa Dieva vārdu studijām. Pāvila vārdi romiešiem viņu īpaši skāra un kļuva kā brīvības atslēga. Tajos viņš lasīja „no ticības taisnais dzīvos.“ (Rom. 1:17). Luters pats apraksta kas notika. „Beidzot, caur Dieva žēlastību, es sapratu, ka Dieva taisnība tiek atklāta caur evaņģēliju, proti, pasīva taisnība ar ko žēlastības Dievs mūs taisno caur ticību… Ar to es jutu, ka viscaur biju atdzimis no jauna („I felt that I was altogether born again“), un ka biju iegājis paradīzē caur atvērtām durvīm.“ Šis piedzīvojums kļuva par stūrakmeni reformācijai kas iesākās pirms 500 gadiem. „Ja jūs paliekat Manos vārdos...“ Jēzus vārdi ir patiesība, kas padara mūs brīvus. Reformācijas sauklis bija Sola scriptura (Tikai Dieva vārds). Caur tiem Mārtiņš Luters kļuva brīvs. „Es cildināju savu saldāko vārdu ar mīlestību tik pat lielu, kā dusmām, ar kurām es pirms tam ienīdu vārdus, „Dieva taisnību.“ Tā šī vieta Pāvila vārdos patiešām man kļuva par vārtiem debesīs.“ Simbols šai reformācijai bija Lutera roze. Melns krusts sirds vidū ir, kas padara mūs sķīstus. Dieva vārds vēl joprojām ir ceļš uz brīvību. Dieva vārds mums atklāj, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un Dieva gaisma, kas iemiesojās un savas asinis izlēja pie krusta, lai mūs piedotu un taisnotu. Tici, vai netici, šis ir tas vārds kas padara mūs brīvus.

„Brīvība, brīvība, kāds tev ir vārds?
Tu asinis un gaismā labā,
Tavs vārds mums mīlestība ir.“

Mācītājs Aldis
Laikrakstam „Latvietis“