Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās

Uzsver transatlantiskās partnerības nozīmi Eiropas un pasaules drošībai

Laikraksts Latvietis Nr. 621, 2020. g. 28. okt.
LR Ārlietu ministrija -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

16. oktobrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Viļņā, Lietuvā, tiekas ar Igaunijas, Lietuvas un Kanādas ārlietu ministriem. FOTO J. Azanovo / URM nuotr..

2020. gada 16. oktobrī Viļņā, Lietuvā, notikušajā Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra transatlantiskās partnerības un vienotības neaizstājamo nozīmi Eiropas un pasaules drošībai. Latvijas ārlietu ministrs atzina, ka Eiropu, Kanādu un ASV vieno kopīgi stratēģiskie mērķi, kas ietver transatlantisko drošību, Covid-19 pandēmijas negatīvo seku novēršanu, kā arī demokrātijas un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības veicināšanu pasaulē.

Tikšanās laikā E. Rinkēvičs kopā ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkēviču (Linas Linkevičius), Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Reinsalu (Urmas Reinsalu) un Kanādas ārlietu ministru Fransuā Filipu Šampaņu (François-Philippe Champagne) pārrunāja transatlantisko sadarbību, starptautiskās darbakārtības aktualitātes, tostarp situāciju Krievijā un Baltkrievijā, Kalnu Karabahas konfliktu un citus reģionālās drošības jautājumus.

Latvijas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka Kanāda ir nozīmīgs Latvijas un Eiropas Savienības stratēģiskais partneris. E. Rinkēvičs izteica pateicību Kanādai par nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, vadot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.

Ministri bija vienisprātis, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir spilgti izgaismojusi transatlantiskās partnerības nozīmi. „ES un Kanāda ir līdzīgi domājoši partneri. Kopīgi mēs varam demonstrēt pārējai pasaulei, ka demokrātiskas sabiedrības spēj visefektīvāk atgūties no pandēmijas un visstraujāk atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes,“ pauda E. Rinkēvičs.

Pārrunājot situāciju Baltkrievijā, E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja ES apstiprinātas sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kā arī Kanādas lēmumu sankcionēt Baltkrievijas amatpersonas. Vienlaikus Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka ES sankciju saraksts pret Baltkrievijas amatpersonām ir jātur atvērts. „Pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un miermīlīgo protestu vardarbīgas apspiešanas Latvija neatzīst A. Lukašenko par leģitīmu prezidentu. Uzskatām, ka Rietumu partneriem jāveicina varas dialogs ar tautu un jāpanāk jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošana starptautisko novērotāju klātbūtnē,“ teica E. Rinkēvičs.

Saistībā ar Krievijas īstenoto politiku reģionā E. Rinkēvičs puda viedokli, ka Krievija nav ieinteresēta attiecību uzlabošanā ar Rietumvalstīm. Par to liecina tas, ka Krievija ignorē Rietumvalstu bažas par opozīcijas politiķa A. Navaļnija indēšanu, izplata dezinformāciju par Novičok izmantošanu un Otrā pasaules kara notikumiem, kā arī ievieš arvien jaunus ierobežojumus demokrātijai un vārda brīvībai Krievijā.

Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministri arī pārrunāja notikumu attīstību Kalnu Karabahā. Ministri uzsvēra, ka konflikts risināms vienīgi ar miermīlīgiem līdzekļiem un balstoties uz vispārēji atzītiem starptautisko tiesību principiem EDSO Minskas grupas formātā. Ministri Viļņā tikās arī ar Baltkrievijas opozīcijas pārstāvi Svetlanu Tihanovsku, lai uzklausītu viņas redzējumu par situāciju Baltkrievijā.

Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru kopīgs paziņojums

2020. gada 16. oktobrī, Viļņā pirmoreiz tikās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu), Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius) un Kanādas ārlietu ministrs Fransuā Filips Šampaņs (François-Philippe Champagne).

Ministri vienojās ik gadus rīkot Baltijas valstu un Kanādas ministru līmeņa tikšanos, lai apspriestu kopējas intereses un prioritātes.

Viņi arī pārrunāja miera un drošības jautājumus, savstarpēju aizsardzību, kā arī ģeopolitiskas norises, īpaši saistībā ar Krieviju, Ķīnu un Ukrainu, un situāciju Baltkrievijā, Kalnu Karabahā un Venecuēlā. Ministri vienojās turpināt darbu, stiprinot NATO, transatlantisko saikni, drošības politiku, daudzpusējo sadarbību, cilvēktiesības un risinot patvaļīgas aizturēšanas problēmu, par ko trīs Baltijas valstis pauda solidaritāti ar Kanādu.

Baltkrievijas jautājumā ministri tikās ar Svetlanu Tihanovsku un apsprieda nepieciešamību atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un Sadarbības padomi. Viņi aicināja Baltkrievijā sarīkot jaunas, demokrātiskas vēlēšanas un pārtraukt vardarbību pret mierīgiem demonstrantiem un represijas pret žurnālistiem.

Ministri vienojās vēl ciešāk saskaņot rīcību apspriestajos jautājumos, tostarp daudzpusējos forumos.

LR Ārlietu ministrija



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com