Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Stūra mājā“ jauns atradums

Notekcaurulēs atrod patronu čaulītes

Laikraksts Latvietis Nr. 621, 2020. g. 28. okt.
Līga Strazda -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jānis Goldšmits „Stūra mājas“ pagrabā ar vienu no atrastajām patronu čaulītēm. FOTO Aivars Reinholds, Latvijas Okupācijas muzejs.

Patronu čaulītes tiek piereģistrētas. FOTO Aivars Reinholds, Latvijas Okupācijas muzejs.

Bijušajā LPSR valsts drošības komitejas (čekas) ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61, sauktā arī par Stūra māju, notekcaurulē ir atrastas šaujamieroču patronu čaulītes. Netīšais atradums noticis ēkas pagrabā, pārbaudot lietus ūdens kanalizācijas caurules.

Kā zināms, ēkas apsaimniekotājs Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi ēku ir atkārtoti izsolījusi pārdošanai un veic tajā sakārtošanas darbus. Daļu no pirmā stāva un pagrabstāva kopš 2015. gada īrē Latvijas Okupācijas muzeja biedrība Latvijas Okupācijas muzeja izstādes Čekas vēsture Latvijā vajadzībām. Īres līgums ir noslēgts uz 30 gadiem, un to ir plānots nodot mantojumā mājas nākamajam īpašniekam.

16. oktobrī SIA Livland Group projektu vadītāja Maija Ļaksa Okupācijas muzeja vēsturnieka Jāņa Gold­šmita pavadībā ēkas pagrabstāva telpās apsekoja kanalizācijas sistēmu, lai atrastu pieslēguma vietu pilsētas kanalizācijai. Jau vairākus gadus pagalma lietus ūdeņi bojāja ēkas pamatu konstrukcijas. Detalizētāk izpētot kolektoru un kanalizācijas cauruļu ievadus telpā, kas čekas darbības gados bija kalpojusi par vietu, kur izlej kameru tualešu traukus, kanalizācijas caurulē parādījās negaidīti atradumi.

Kā stāsta J. Goldšmits, telpas apskate notikusi, izmantojot lukturus, jo šī ēkas daļa ir neapgaismota. Spilgtākā lukturu gaismā, M. Ļaksa pamanījusi, ka notekas caurulē ir čaulītes. Pētot tuvāk, izrādījās, ka čaulītes ir arī masā, kas pilda betona bedri telpas grīdā un caur kuru, visticamāk, ir plūduši arī kanalizācijas ūdeņi no visas ēkas.

Vēsturnieks veica pārbaudes rakumu arī bedres pildījumā un atklāja, ka čaulītes skaitāmas simtos. Tās ir apaugušas ar rūsu, tomēr vizuāli ir novērtējams, ka tās šautas no dažādu kalibru ieročiem. Čaulīšu datējums pagaidām nav zināms.

Jau iepriekš vēstīts, ka 2016. gada augustā J. Goldšmits ēkas pirmā stāva telpā aiz tapetēm un preskartona atradis iesprūdušu lodi. Par šo telpu kā nošaušanas vietu liecības bija jau agrāk. 2017. gada decembrī Okupācijas muzeja vēsturnieku izpētes grupa sienas dēļos atklāja šaujamieroču ložu caurumus un arī iesprūdušas lodes. Tās tika atrastas kā dēļu sienā, kas fiksēta 1942. gada fotogrāfijās, tā arī dēļos, kas uz sienas bija uzlikti pēckara gados.

Šie atradumi rādīja, ka telpā tiešām ir šauts. Toreiz radās jautājums – vai šaušana turpinājusies arī pēc PSRS okupācijas 1944. gada beigās. Tāpat vēsturniekus pārsteidza, ka tur neatradās izšauto patronu čaulītes.

Strādājot pie izstādes Čekas vēsture Latvijā izveides, vēsturniecei Inesei Dreimanei izdevās noskaidrot, ka no 1941. gada sākuma līdz jūnija beigām čekas mājā nošauti 188 cilvēki, kuriem okupācijas režīma iestādes bija piespriedušas nāvessodu. Neatbildēts jautājums paliek par iespējamām eksekūcijām pret Latvijas iedzīvotājiem arī pēc 1944. gada.

Pagaidām aktīva vietas izpēte nenotiek. Atradums noticis telpā, kas ietilpst vēsturiskā notikuma telpu kompleksā un kam ir valsts aizsardzības statuss, bet šīs telpas nav Latvijas Okupācijas muzeja īrēto telpu skaitā. J. Goldšmits gatavo oficiālu ziņojumu Nacionālajai kultūras mantojumu pārvaldei un ēkas apsaimniekotājam VAS VNĪ, tomēr pastāv zināmas šaubas, vai jautājumi par iespējamiem noziegumiem pret Latvijas iedzīvotājiem, par kuriem liecina šautuves sienās atrastās lodes un lielais skaits patronu čaulīšu ēkas kanalizācijas caurulēs, būtu jārisina īpašumu apsaimniekotājam, kultūras pieminekļu sargiem vai sabiedriskai organizācijai.

PSRS represīvais orgāns – čeka – ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61, darbojās no 1940. gada rudens līdz 1941. jūnija beigām un atkal tur atgriezās 1944. gada beigās līdz ar padomju otrreizējo okupāciju.

Kad atjaunotā Latvijas valsts 1991. gadā 24. augustā likvidēja LPSR Valsts drošības komiteju kā noziedzīgu organizāciju, čekas darbinieki to pameta, un ēkā ievācās Latvijas Valsts policijas struktūras.

Visu padomju okupācijas periodu Latvijā čeka izsekoja, apcietināja un apsūdzēja cilvēkus par neuzticību padomju okupācijas režīmam. Kopumā laikā no 1940.-1990. gadam politiski apsūdzēti vairāk par 49 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr ne visi čekas apcietinātie nonāca līdz oficiālai apsūdzībai un tiesai. Ir zināmi gadījumi, kad cilvēki tika nogalināti izmeklēšanas laikā.

Līga Strazda,
LOM Komunikācijas un attīstības nodaļas vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com